Ir pagājis kāds laiks, kopš Gulbenē, Balvos un vēl vairākos citos novados tika slēgtas “SEB bankas” filiāles. Bet kā ar to sadzīvo cilvēki? Bankomāti jau vēl ir pieejami, bet tie diemžēl ne vienmēr strādā un reizēm izdara pavisam nelāgas lietas. Nupat nācās dzirdēt kādu gadījumu, kad cilvēks ievietojis savu karti bankomātā, bet nekādas darbības nevarējis veikt. Arī karti bankomāts vairs atpakaļ nav atdevis. Sazinoties ar banku telefoniski, šī karte tika nobloķēta, lai gan, kāpēc bankomāts “aprija” karti, neviens tā arī nepaskaidroja. Tālākā rīcība – kartes atjaunošana. To banka, protams, atjaunoja, bet pēc kartes cilvēkam bija jābrauc uz tuvāko filiāli, kas šobrīd atrodas 80 kilometru attālumā, iepriekš līdz tuvākajai filiālei bija jāmēro uz pusi mazāks attālums. Cilvēkam jau tā ir radītas neērtības, jo viņš nevar veikt norēķinus un, ja nav tuvinieku, ir jādomā, kur ņemt naudu šajās dienās, līdz karte būs gatava, bet pēc tam vēl ir arī speciāli jāziedo laiks (jāatprasās no darba) un jānokļūst līdz filiālei pēc kartes. Var jau teikt, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā taču viss lielākoties notiek elektroniski un ka skaidrās naudas norēķinu kļūst arvien mazāk (arī bankas skaidrojumos tika teikts, ka mainoties cilvēku paradumi), bet ir tomēr cilvēki, kas nevēlas pieņemt jauno, viņiem patīk ierastā lietu kārtība, maksāšanas kārtība, sazināšanās ar banku kārtība. Ja jau vēl šī jaunā kārtība lieliski strādātu un neradītu neērtības, bet, redz, tomēr rada! Un tas cilvēkus arī visvairāk kaitina, jo viņiem šķiet, ka viņu intereses diemžēl paliek pēdējā plānā.
