Ja pagājušā gada nogalē Gulbenes rajonā bezdarbnieku skaits bija 8,8 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tad 1. februārī tie ir jau 9,3 procenti.
Ja pagājušā gada nogalē Gulbenes rajonā bezdarbnieku skaits bija 8,8 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tad 1. februārī tie ir jau 9,3 procenti.
“Pagājušajā mēnesī bezdarbnieka statuss piešķirts 121 iedzīvotājam. 22 rajona iedzīvotāji darbu zaudējuši, jo iestāde samazinājusi strādājošo skaitu. 32 atlaisti pēc darba uzteikuma, savukārt 24 beidzies darba līguma termiņš,” informē bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Nodarbinātības valsts dienests”(NVD) Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Zaudē bezdarbnieka statusu
Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējis 71 cilvēks. “25 no tiem ir iekārtojušies darbā, bet četri ieguvuši tiesības uz vecuma pensiju. Tomēr lielākā daļa bezdarbnieku (41 vai 57,7 procenti), kas zaudējuši bezdarbnieku statusu, ir tie, kas nav pildījuši bezdarbnieka pienākumus – nav intensīvi meklējuši darbu un vienreiz mēnesī nav ieradušies NVD,” norāda V.Lituņenko.
Gulbenes rajonā nodarbināto un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits no 1993. gada turpina samazināties. Ja 1993. gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija 13,6 tūkstoši cilvēku, tad pērn tie bija 12,1 tūkstotis.
Jāattīsta uzņēmējdarbība
“Lai samazinātos bezdarbs, jāattīsta uzņēmējdarbība, jo tikai tā sekmēs nodarbināto iedzīvotāju skaita palielināšanos. Tikai tad, kad visiem Gulbenes rajona iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt, būs iespēja atrast darbu un stāties darba attiecībās, bezdarbs tiks samazināts līdz minimumam. Diemžēl Gulbenē un rajonā attīstās tikai tirdzniecība un nedaudz apkalpojošā nozare, bet visa veida ražošanas un rūpniecības nozares samazinās,” spriež V.Lituņenko.
NVD Gulbenes centrs var piedāvāt darbu, ņemot vērā tās brīvās darba vietas, kas ir reģistrētas, tādēļ galvenais filiāles uzdevums ir sadarboties ar darba devējiem.
“Samērā veiksmīga sadarbība rajonā pērn bija ar 183 Gulbenes rajona darba devējiem, pavisam to ir 1039. Gada laikā NVD Gulbenes filiālē darba devēji pieteica 443 brīvas vietas, tas ir par 58 brīvām darba vietām vairāk nekā 1999. gadā. Vidēji mēnesī tika reģistrētas 37 brīvas darba vietas, un uz vienu vietu nosacīti pretendēja 27 bezdarbnieki,” saka V.Lituņenko.
Vadītājs norāda, ka bija arī ilgstoši neaizpildītas darba vietas, kur no pretendentiem prasa speciālo augstāko izglītību, piemēram, datortehnikas inženieris, pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotājs un citi. Pērn ar bezdarbniekiem bija noslēgti 260 līgumi par apmācību, bet uz tām tikuši 227 bezdarbnieki, jo pārējie nav izturējuši konkursu Rīgā, komplektējot grupas. No mācības beigušajiem 2000. gadā darbā iekārtojušies 54,5 procenti bezdarbnieku.
Palīdz apgūt zināšanas darba meklējumos
“Bezdarbniekiem jāapmeklē darba meklētāju klubs (DMK), lai mazinātu sociālo spriedzi, orientētu uz atbilstošu tālāko profesionālo apmācību, palīdzētu apgūt zināšanas un prasmes darba meklējumos. Pērn DMK bezdarbnieku apmācībai noorganizēja 29 grupas ar 386 kopējo bezdarbnieku skaitu,” informē V.Lituņenko.
Individuālās konsultācijās un citos kluba organizētajos pasākumos piedalījās 811 bezdarbnieki. Savukārt uz Profesionālās karjeras un izvēles centra konsultācijām nosūtīti 59 bezdarbnieki, lai palīdzētu izvēlēties piemērotākos pārkvalifikācijas kursus.
Vairāk vajag vienkāršu profesiju darbiniekus
“Iepriekšējā gada analīze rāda, ka palielinās bezdarbnieku īpatsvars pret vienkāršām profesijām. Ja 1999. gadā no bezdarbnieku kopējā skaita 26,2 procenti bija vienkāršu profesiju darbinieki un 4,7 procenti bez profesijas, tad 2000.gadā attiecīgi 30,8 un 5,1 procents,” pauž V.Lituņenko.
Samazinājies bezdarbnieku skaits ar vidējo speciālo, vidējo un arodizglītību. “Ja 1999. gadā ar šādu izglītību bija 960 bezdarbnieki vai 74,4 procenti no visiem, tad pērn tie bija 760 bezdarbnieki jeb 71 procents. Pieaudzis bezdarbnieku skaits ar nepilnu pamatizglītību, un pērn tādu bija gandrīz divi procenti. Diemžēl šos bezdarbniekus nevar nosūtīt uz kursiem, un arī darba ņēmējs šādus cilvēkus nevēlas ņemt darbā,” spriež V.Lituņenko.
Samazināks konkurence darba tirgū
Gulbenes rajonā vērojama tendence pazemināties bezdarbnieku kopējam profesionālās izglītības līmenim, un līdz ar to samazinās bezdarbnieku konkurence darba tirgū. “Jāaktivizē darbs profesionālās sistēmas skolās, lai skolēni izvēlētos darba tirgū pieprasītu profesiju,” atzīst V.Lituņenko.
Bezdarba līmenis (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu darbspējīgajā vecumā):
augstākais ir Galgauskas pagastā (9,29 procenti),
Līgo pagastā (9,09 procenti),
Beļavas pagastā (8,39 procenti);
zemāks bezdarba līmenis nekā iepriekšējos mēnešos ir:
Rankas pagastā (4,11 procenti),
Lizuma pagastā (4,13 procenti),
Lejasciema pagastā (4,33 procenti).
Gulbenē – 7,66 procenti.
