Gulbenes rajona Bioloģiskās lauksaimniecības biedrība šobrīd apvieno vairāk nekā 100 saimniecības. Biedrības darbu pēdējo gadu atbilstoši statūtiem koordinē valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Upāns.
Gulbenes rajona Bioloģiskās lauksaimniecības biedrība šobrīd apvieno vairāk nekā 100 saimniecības. Biedrības darbu pēdējo gadu atbilstoši statūtiem koordinē valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Upāns. Valdē strādā 7 cilvēki. Biedrības dibināšanas pirmajā sanāksmē 1997. gada 3.oktobrī piedalījās 11 bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas metožu atbalstītāji.
“Bioloģiskās lauksaimniecības pirmsākumā rajona zemnieki strādāja, galvenokārt šo ideju un savas pārliecības vadīti, neuzskatot, ka galvenais ir nauda, bet šobrīd viņu domas ir mainījuši Eiropas Savienības atvēlētie atbalsta maksājumi bioloģiskajām saimniecībām,” secina rajona lauksaimniecības konsultāciju dienesta bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste Inta Serģe. Viņa kopā ar M.Upānu ir pirmie cilvēki rajonā, kas sāka ieinteresēt lauksaimniekus saimniekot citādāk, atsakoties no ķimikālijām.
“Viss sākās deviņdesmito gadu sākumā ar biodinamisko lauksaimniecību, kas ir viena no bioloģiskās lauksaimniecības veidiem. Ne biodinamiskajā, ne bioloģiskajā lauksaimniecībā nelieto sintētiski ražotus minerālmēslus, ķimikālijas un ģenētiski modificētus organismus. Saimniekojot biodinamiski, zemnieks rūpīgi seko dabas ritmiem, Marijas Tūnas kalendāram, kā arī lieto bioloģiskos miglošanas un komposta preparātus. Uz to rosināja kādreizējās rajona lauksaimniecības pārvaldes agronome Lūcija Cīrule, ieinteresējot arī M.Upānu un vēl dažus lauksaimniekus, kuri labprāt iesaistījās bioloģisko preparātu gatavošanas dienu pasākumos, kas notika divas reizes gadā. Šogad bioloģisko preparātu diena būs 31.maijā. Patīkami, ka par mūsu darbību interesējas ne tikai vietējie zemnieki, bet lauksaimnieki arī no kaimiņu rajoniem. Protams, tie, kam zuda ticība rezultātiem, atteicās no biodinamiskajām saimniekošanas metodēm, bet tie, kas palika, visu dara pamatīgi. Šobrīd rajonā ir trīs saimniecības, kas strādā ar biodinamiskajiem preparātiem. Tā ir zemnieku saimniecība “Priednieki” Stāmerienas pagasta Kalnienā, “”Birznieki” Lizuma pagastā un “Purmalas” Galgauskas pagastā. Daudz jauna un interesanta guvām no sadarbības partneriem Vācijā, kuri Latvijā ieradās, darbojoties Latvijas – Vācijas biodinamiskās lauksaimniecības projektā. Viņi piedalījās arī preparātu gatavošanas dienā. Ir lauksaimnieki, kuriem biodinamiskā lauksaimniecība bija pirmais solis ceļā uz bioloģisko lauksaimniecību. Un vēl Lauku konsultāciju birojā pie Ingrīdas Šteinbergas mums ir neliela datu bāze par rajona bioloģiskās produkcijas pircējiem un pārdevējiem,” stāsta I.Serģe.
Radās vispārējs pacēlums
Pacēlums rajona lauksaimniekos radās tad, kad visā Latvijā sāka atzīt bioloģisko lauksaimniecību kā pareizu dzīvesveidu, kas veicina cilvēku labsajūtu, piešķirot valsts subsīdijas par graudaugu kultūrām un dzīvniekiem. Tām sekoja arī Eiropas Savienības līdzekļi. Veidojās sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības.
Rajonā Lizuma pagastā tika organizētas mācības bioloģiskajā lauksaimniecībā, kas notiek vēl šodien, bet jau visā rajonā. “Rajonā sākās Lauku dienas, kad ieradāmies konkrētā bioloģiskajā saimniecībā un vērtējām, kā tā strādā. Pirmā Lauku diena notika Tirzas pagasta “Rijaskalnos”, tai sekoja citas. Radās ideja, sekojot vāciešu piemēram, organizēt Sētas svētkus, bet ideja pieklusa. Taču drīz, 19. maijā Rankas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Kalna Pakalnieši”, kas ir lielisks bioloģiskās saimniecības piemērs, kur saimnieko Gunta Kalniņa, notiks jauks pasākums – atvērto durvju dienas,” stāsta speciāliste.
Virzība nepasargā no problēmām
Rajonā arvien skaidrāk un noteiktāk bioloģisko saimniecību īpašnieki apzinās, kādu mērķi vēlas sasniegt, tic tam, ko dara, jo bioloģiskā lauksaimniecībā liela nozīme ir ticībai, jo iegūt labu lauksaimniecības produkciju iespējams vienmēr, tikai ir vajadzīgs prāts, ticība, centība un laiks. Aplami ir runāt, ka Latvijā nav bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas. Tā ir, tikai ne katrā tirdzniecības vietā pieejama. Tādēļ būtu jāattīsta bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi un jāizvērš tirdzniecību vietu skaits, kur būtu iespējams iegādāties bioloģiskos produktus, jo kā rāda pēdējā laika tendences, tad Latvijā cilvēki ir gatavi un labprāt pērk bioloģiskos produktus, ja vien šie produkti ir pieejami veikalā. “Šobrīd ceram, ka varbūt akciju sabiedrība “Limbažu piens” kļūs par uzņēmumu, kas pārstrādās bioloģiski iegūtu pienu, pirms tam apzinot bioloģiskās saimniecības, kas ražo šo produktu,” stāsta I.Serģe.
7 tonnas bioloģiska piena
Gulbenes rajonā izveidojušās vismaz piecas Vides veselības bioloģiskās saimniecības, kurās saimnieko Ingrīda Šteinberga, Mudīte Kaufelde, Līksma Markova, Gunta Kalniņa un Valda Vītola. Šo saimniecību izstrādātie projekti ir lieliski. Rajonā ir vairākas saimniecības, kur audzē bioloģiskos sivēnus, piemēram, Tirzas, Līgo, Lizuma un Galgauskas pagastā. Bioloģiskās saimniecības dienā saražo 7 tonnas bioloģiska piena, kas šobrīd tiek saliets kopējā katlā. To iegūst Inese Berga, Ilmārs Apsītis, Līksma Markova, Sarmīte Mūrniece, Ilze Putna, Lita Zandere, Ņina Mavrina, Alberts Paiders, Uldis Hanzens un citi. “Bioloģiskajā biedrībā izveidojām grupu sarakstu, apvienojot lauksaimniekus, kas iegūst vienu no bioloģiskās produkcijas veidiem. Ir saimniecības, kas varētu audzēt bioloģiskos dārzeņus, bet diemžēl šai grupai vēl jārod uzņēmīgs “vilcējs”. Ja izdotos, mūsu dārzeņu un augļu ražotāji varētu apvienoties ar domubiedriem Alūksnes rajonā un atvērt nelielu tirdzniecības uzņēmumu, jo vest produkciju uz Rīgu nav ekonomiski izdevīgi,” stāsta I.Serģe. “Šobrīd trūks bioloģiskas lopbarības un sēklu. Ir saimniecības, kas ir gatavas ražot lopbarību, bet nav pārliecinātas, ka būs iespējams lopbarību pārdot. Šobrīd vēl bioloģiskos graudus lopbarībai pārdod Rankas pagasta zemnieku saimniecība “Ķelmēni” un “Kalnakaļvi”. Rajonā ir tikai viena lauksaimniece Dzidra Ozola, kas audzē bioloģisko zālāju sēklas, lai gan viņai varētu būt vēl citi sekotāji.” I.Serģe pozitīvu piemēru tam, kā ar bioloģiskām metodēm iespējams ielabot būtībā sliktu augsni, min zemnieku saimniecību “Ķelmēni”. “Juris Paulovičs ir saimnieks, kurš tic tam, ko dara. Strādājot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, viņš no hektāra iegūst 1,5 līdz 3,5 tonnas rudzu. Tas tiek panākts, strikti ievērojot augu seku, iestrādājot augsnē zaļmēslojumu, salmus, izmantojot “Bioefekta” preparātus, kas atdzīvina augsni. Juris vienmēr ir pilns ideju, gatavs jauniem izmēģinājumiem. Līdzīgi strādā un domā “Kalnakaļvu” saimnieks Jānis Kļaviņš, kā arī SIA “Brīvzemnieki” vadītāja Gunta Biteniece un citi. Beļavas pagastā izveidojusies domubiedru grupa, kas ar savu darbību pierāda, ka bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītāji ir savstarpēji cieši saistīti, jo dalās ne tikai zināšanās, bet neliedz arī praktisku palīdzību. Saimniekojot bioloģiski, tas ir ārkārtīgi būtiski,” saka I.Serģe.
Kur meklēt bioloģiskos produktus
Bioloģiskos produktus var iegādāties pie visiem sertificētajiem bioloģisko saimniecību zemniekiem Gulbenes rajonā, kā arī katrs bioloģiskās lauksaimniecības zemnieks neliegs savu padomu, kā uzsākt un attīstīt bioloģisko lauksaimniecību.
Bioloģisko saimniecību kontakti Gulbenes rajonā: * ZS “Kalna Pakalnieši” Rankas pag., Gunta Kalniņa, 26437930 – zemenes (ogu laikā), arī stādi u.c., * ZS “Priednieki” Stāmerienas pag., Mārtiņš Upāns, 26545313 – mieži, auzas, griķi, rudzi, * ZS “Purmalas” Galgauskas pag., Līksma Markova, 29400675 – dārzeņi, kartupeļi u.c.; arī bioloģiski audzēti sivēni, * ZS “Birznieki” Lizuma pag., Mudīte Kaufelde, 29184918 – pārtikas kartupeļi, var pasūtīt izaudzēt dārzeņus, * ZS “Upītes” Daukstu pag., Uldis Hanzens, 26432520 – sēklas kartupeļi, * ZS “Andzēni” Beļavas pag., Jānis Tilgass, 26787279 – zemenes, avenes u.c. ogas, * ZS “Silieši” Lizuma pag., Skaidrīte Burkite, 26423575 – graudi lopbarībai, labprāt slēgs līgumus par audzēšanu, * ZS “Vanagi” Līgo pag., Mavrina Ņina, 28354473 – bioloģiski audzēti sivēni, * ZS “Ķelmēni” rupjmaizi var iegādāties Gulbenes rajonā “Top” tīkla veikalos, veikalā “Rankas piens”, veikalos Lejasciemā, Lizumā un citur. Tel. 4444421.
Par to, ko pērk un pārdod bioloģiskie zemnieki, ir saraksts Gulbenes LKB pie Ingrīdas Šteinbergas, tel. 22004724.
Kā arī bioloģisko lauksaimnieku kontaktus un papildu informāciju meklējiet www.ekoprodukti.lv.
