Rajona iedzīvotāji, kuru mājvietas atrodas lielākās upes Gaujas un citu upju tuvumā, ir gatavi pavasara plūdiem, taču panikas nav. Sinoptiķi prognozē, ka intensīvā lietus ietekmē vairākās Latvijas upēs sāksies ledus iešana.
Rajona iedzīvotāji, kuru mājvietas atrodas lielākās upes Gaujas un citu upju tuvumā, ir gatavi pavasara plūdiem, taču panikas nav. Sinoptiķi prognozē, ka intensīvā lietus ietekmē vairākās Latvijas upēs sāksies ledus iešana.
Pašreiz ūdens līmeņa strauja celšanās novērota Kurzemes upēs, tomēr situācija var krasi mainīties arī Vidzemē, kur upēs ūdens līmenis pacēlies par dažiem centimetriem.
Lejasciemietis Armands Lūkins, kurš dzīvo “Paideros” un apsaimnieko dzirnavas, stāsta, ka lielāki vai mazāki plūdi esot katru gadu, tāpēc jau iepriekš plānojot, ka dzirnavas kādu laiku nedarbināšot. Apmēram reizi trīs gados ūdens ieplūstot arī dzirnavu telpās. Tas notiekot tad, kad Gaujā ūdens līmenis paaugstinoties apmēram par diviem metriem.
“Visbiežāk ledus iešana Gaujā sākas aprīļa sākumā, bet ir gadi, kad tas notiek jau februārī. Pagaidām par plūdiem īpaši neuztraucamies, jo Gauja salīdzinājumā ar citām upēm pavasaros ilgāk “guļ” un ar ledus iešanu nesteidzas,” saka A.Lūkins. Lejaciema pagasta padomes darbinieki stāsta, ka plūdus var novērot arī citviet pie Gaujas, bet applūdušās platības nevienam netraucējot.
Pie pavasara plūdiem pieradusi arī Litenes pagasta “Fabrikas” iedzīvotāja Jadviga Bērziņa. Viņa stāsta, ka katru pavasari applūstot pagalms, kas atrodoties zemāk par Gulbenes – Balvu šoseju. Mēdzot pārplūst arī Pededze. Jau šobrīd pagalmā krājas ūdens, kas pamazām tuvojas dzīvojamai ēkai. Jadviga atceras, ka pirms pāris gadiem ūdens līmenis bijis tik augsts, ka bijis neiespējami no tā pasargāt dzīvokli, tāpēc agri no rīta, izkāpjot no gultas, saimniece līdz ceļgaliem atradusies ūdenī. Tajā peldējis viss, kas atradies uz grīdas.
“Paziņas un garāmgājēji jokojot vaicā, vai es jau esot uzbūvējusi plostu,” saimniece smejas.
“Fabrikā” viņa dzīvo gandrīz 50 gadus, tāpēc pieredzējusi dažādus pavasarus. J.Bērziņa atceras, ka ēkai, kurā dzīvojuši Litenes papīrfabrikas strādnieki, bijis arī otrais stāvs, kas pēc ugunsgrēka nav atjaunots.
Divus pavasarus ūdens pārrāvis spēkstacijas aizsprostu, tāpēc iedzīvotājiem no pirmā stāva dzīvokļiem vajadzējis pārcelties uz otro stāvu, jo mājokļos ūdens bijis metra augstumā.
Jadviga vairāk nobažījusies par to, cik ilgi ūdens šopavasar saglabāsies pagalmā un vai no tā atkal necietīs puķu stādījumi. Viņa stāsta, ka pārlieku mitrajā augsnē labi augot vītoli, tāpēc viņa vairākus gadus cītīgi veidojot pūpolkoku aleju.
