Gulbenes rajonā salīdzinājumā ar citiem rajoniem šobrīd ir visdārgākās autobusu biļetes valstī. To novērojuši pasažieri. “Jā, mums ir visdārgākās braukšanas biļetes, bet uzņēmums SIA “Gulbenes autobuss” to cenu nenosaka.
Gulbenes rajonā salīdzinājumā ar citiem rajoniem šobrīd ir visdārgākās autobusu biļetes valstī. To novērojuši pasažieri.
“Jā, mums ir visdārgākās braukšanas biļetes, bet uzņēmums SIA “Gulbenes autobuss” to cenu nenosaka. Viss atkarīgs no rajona padomes dotācijas pasažieru pārvadājumiem,” saka uzņēmuma SIA “Gulbenes autobuss” direktors Juris Lapsa.
Nosaka biļetes cenu
Direktors skaidro, ka atbilstoši noteikumiem rajona padome nosaka biļešu cenu griestus. Tas ir rādītājs, cik rajona padome spēj dotēt. Diemžēl dotācija pilnībā nespēj nosegt izdevumus pasažieru pārvadājumiem. Līdzekļus, kas gūti sniedzot dažādus pakalpojumus, piesaista arī SIA “Gulbenes autobuss”. J.Lapsa rēķina, ka tikai par pērno gadu rajona padome dotācijās uzņēmumam ir parādā 17 397 latus, kas ir starpība starp saņemto dotāciju un sākotnējo pieprasījumu.
Saglabā reisus
Rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas galvenā speciāliste Marta Mikolaja skaidro, ka katru gadu pieprasa lielāku dotāciju apjomu, bet viss ir atkarīgs no akcīzes nodokļa izpildes. Galvenā darbība ir virzīta uz autobusu reisu skaita saglabāšanu maršrutos, kas saistīti ar skolēnu pārvadāšanu.
“1996.gada pēdējā ceturksnī pirmo reizi saņēmām auto dotācijas – 14 135 latus. Ar katru gadu bija paredzams dotāciju palielinājums. Maksimumu tas sasniedza 1999.gadā, kad pēc plāna mums vajadzēja saņemt 117 600 latus. Tomēr gada otrajā pusē dotācijas samazinājās un faktiski saņēmām tikai 104 629 latus. 2000.gadā atkal sekoja samazinājums gandrīz par 20 tūkstošiem latu. 2001.gadā – vēl par 20 tūkstošiem mazāk. 2001.gadā uzņēmumam zaudējumu segšanai aprēķinātā dotāciju summa sasniedza 84 619 latus, bet “Gulbenes autobusam” faktiski pārskaitījām 67 222 latus,” rēķina M.Mikolaja.
Lielākas dotācijas
“Ministru kabinetam nosakot zemāku biļešu cenu tarifu, dotācijām jābūt lielākām. Valstī braukšanas biļešu cenas palielinās vismaz divas reizes gadā, bet mēs sadarbībā ar rajona padomi tālredzīgi pieņēmām lēmumu noteikt maksimāli augstu cenu, tāpēc tagad to nemainām,” stāsta J.Lapsa.
Viņš skaidro, ka cenas pasažieru pārvadājumu maršrutos ir dažādas. Par braukšanas biļeti mazāk jāmaksā tur, kur ir konkurenti – caurbraucēji autobusi. Tikai cena nevar būt mazāka par konkurentu noteikto. Maršrutos, kur pasažieru ir mazāk un nav konkurentu, biļete maksā dārgāk.
J.Lapsa skaidro, ka Gulbenes rajonā kilometra cena ir 2,6 santīmi. Tas ir maksimālais tarifs.
Autobusu biļešu cenas tika mainītas 2000.gada 1.janvārī, jo 1999.gada beigu prognozes liecināja, ka dotācijas nepalielināsies.
Izvēles priekšā
“Uzņēmumam bija jāizvēlas, kā rīkoties: krasi samazināt pasažieru pārvadājuma apjomu, jo līdz šim bijām paļāvušies, ka dotācijas augs, un strauji palielināt reisu skaitu, atklājot arī jaunus maršrutus, vai saglabāt pakalpojumus, palielinot tarifu. Uzņēmums izvēlējās otro variantu,” stāsta M.Mikolaja.
Šogad solītās dotācijas ir 93 000 latu, bet jāņem vērā fakts, ka pēdējos trīs gados regulāri netiek izpildīts akcīzes nodoklis, tāpēc paredzams, ka tās būs apmēram 80 000 latu.
“Gada sākumā saņēmām vairākus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām autobusu kustībā, kas prasīs papildu līdzekļus. Savukārt uzņēmums iecerējis, ja saņemsim solītās dotācijas, padomāt par braukšanas biļešu cenu samazinājumu, tādējādi piesaistot vairāk pasažieru un nezaudējot ieņēmumu apjomu,” bilst M.Mikolaja.
Fakti
1996.gadā Gulbenes rajonā bija 15, 1999. – 21, bet 2002.gadā – 19 autobusa maršruti.
Reisos nobraukti kilometri:
1997.gadā – 423 000,
1998.gadā – 573 000,
1999.gadā – 696 000,
2000.gadā – 668 000,
2001.gada pirmajā pusgadā – 319 000 kilometri.
