Gulbenes rajons šobrīd ir piektais Latvijā, kur izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecībā.
Gulbenes rajons šobrīd ir piektais Latvijā, kur izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecībā.
Izskatot sabiedriskās organizācijas “Gulbenes lauksaimniecības biedrība” iesniegumu un apzinot reālo situāciju, vakar, 30.augustā, lēmumu par ārkārtas situācijas paziņošanu vienbalsīgi pieņēma rajona padomes deputāti.
Ievērojumus ražas zudumus piedzīvojuši arī graudkopības un lopkopības nozarē strādājošie. Šogad, piemēram, vasarāju raža ir par 30 līdz 50 procentiem mazāka, tāpēc tā nesedz zemniekiem izdevumus, kas saistīti ar degvielas, minerālmēslu un cita iegādi. Būs grūtības atmaksāt kredītus bankām, kā arī sagatavoties nākamā gada ražas ieguvei un turpināt daudzviet sāktos būvniecības darbus.
Sabiedriskās organizācijas “Gulbenes lauksaimniecības biedrība” valdes priekšsēdētājs, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” īpašnieks Andris Gargurnis stāsta, ka viņa saimniecībā viena graudaugu hektāra izmaksa esot 250 lati, bet, no hektāra iekuļot tikai 2 tonnas graudu, tas finansiāli šo izmaksu nesedzot. Apsaimniekojot 500 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, zemnieku saimniecības zaudējumi šoruden lēšami 50 000 latu.
Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis stāsta, ka zaudējumus cietis jau ļoti agri pavasarī, jo 80 hektāru platībā pārsējis ziemas rapsi. Arī no ziemas kviešu apmēram 100 hektāru platības nav izdevies gūt plānoto ražu, jo iepriekšējos gados, kad no hektāra iegūtas 3,8 tonnas graudu, šogad tie ir tikai 10 līdz 14 centneri. Pārsēt nācies ne tikai ziemas, bet arī vasaras rapsi, tāpēc būs iespējams iegūt tikai pusi vēlamās ražas.
“Pašreizējā situācija iespaido arī nākamā gada ražu. Man jāizvēlas – sēt ziemājus, nepielietojot minerālmēslus, vai arī pirkt minerālmēslus un atteikties no ziemājiem. Paziņojums par ārkārtas situāciju rajonā ir pamats man kā zemniekam doties uz banku un lūgt pagarināt kredīta atmaksas termiņu, nepalielinot procentus, kā arī cerēt, ka firmas, kas piedāvā minerālmēslus, arī spers soli pretim,” uzskata G.Ciglis.
Rajona lauksaimnieki saprot, ka ārkārtas situācijas paziņošana īpaši saimniekošanā neko nemainīs, bet tā var beidzot likt augstākām instancēm domāt par sējumu obligāto apdrošināšanu. Pēdējos četrus piecus gadus neviens rajona zemnieks sējumus nav apdrošinājis, jo nav īstas skaidrības, kura apdrošināšanas firma ar to nodarbosies.
Šobrīd rajona zemnieki turpina aizpildīt un iesniegt rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā anketas, kurās informē par zaudējumiem, ko radījis šīsvasaras sausums. Viņu interesēs ir, lai Zemkopības ministrija maksimāli ātri izstrādātu kompensācijas mehānismu, veiktu izmaiņas budžetā un maksimāli ātri novadītu finansiālo palīdzību līdz zemniekiem ārkārtas situācijas kompensēšanai.
Ir būtiski šo kompensāciju sākt saņemt visdrīzākajā laikā, nevis septembra beigās, kad ziemājus sēt jau būs par vēlu.
