Valkas rajona priežu jaunaudzes masveidā posta rūsganās zāģlapsenes kāpuri. Bīstamais kaitēklis licis būt uzmanīgiem arī mūsu rajona mežkopjiem.
Valkas rajona priežu jaunaudzes masveidā posta rūsganās zāģlapsenes kāpuri. Bīstamais kaitēklis licis būt uzmanīgiem arī mūsu rajona mežkopjiem.
Valkas rajona meži ar Gulbenes rajona mežiem robežojas Rankas mežniecības teritorijā, tāpēc, lai apzinātu situāciju, šonedēļ uz turieni devās Gulbenes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Aleksandrs Šidlovskis. Viņš informēja, ka rajona mežos zāģlapsenes kāpuri nav novēroti. To apliecināja arī mežsardze Inese Lipska.
“Mežu apsekojumu gar abu rajonu robežu veicām jau pagājušā gada augustā, bet arī tad kaitēklis netika novērots. Ceram, ka tas mūsu rajona mežos neieperināsies,” stāsta A.Šidlovskis.
Viņš skaidro, ka vienīgā iespēja, kā iznīcināt zāģlapsenes kāpurus, ir pielietot ķīmiskas vielas, kas uz jaunaudzēm izsmidzināmas no lidmašīnas.
“Diemžēl tas maksā ļoti dārgi. Neviens ķimikālijas pielietot arī nevēlas, jo iznīcinot kaitēkli, tiek iznīcinātas arī daudzas vērtīgas kukaiņu sugas,” stāsta A.Šidlovskis.
Savukārt I.Lipska atcerējās, ka pirms daudziem gadiem, kad konstatēts līdzīgs kāpuru uzbrukums, ķīmiskās vielas smidzinātas no lidmašīnas.
“Ja tā nerīkojas, tad var gadīties, ka nākas nocirst sausās priedes lielā platībā,” piebilst mežsardze.
Pat desmit gadus vecas priedes nav spējīgas pretoties rūsganās zāģlapsenes kāpuru uzbrukumam. Kāpuri dzīvo kolonijās un tādā veidā arī pārvietojas no viena priežu dzinuma uz otru. Tie ēd pērnās priežu skujas, pati priede bojā neaiziet, bet kokam nav ko elpot, un tas pamazām nonīkst. Kāpurus nav iespējams izķert, izliekot speciālus slazdus, kā to dara cīņā ar astoņzobu mizgrauzi.
Speciālisti skaidro, ka līdzīgi kā knišļu uzbrukumu liellopiem, tā arī kāpuru izplatību veicinājuši klimatiskie laika apstākļi, jo vairs nav aukstu ziemu, bet vasarās ir karsts. Šogad laika apstākļi ir labvēlīgi gan knišļiem, gan kāpuriem. Kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir skudras, mārītes, mazie grauzēji un putni.
