Gulbenes Vides veselības centra epidemioloģe Jekaterina Turka uzskata, ka pagājušais gads Gulbenes rajona iedzīvotājiem bijis veiksmīgs.
Gulbenes Vides veselības centra epidemioloģe Jekaterina Turka uzskata, ka pagājušais gads Gulbenes rajona iedzīvotājiem bijis veiksmīgs. Daudzas saslimšanas, arī salmoneloze un vīrushepatīti, pērn reģistrēti mazāk.
“Pērn vairāk bijušas saslimšanas ar ērču encefalītu (11 gadījumi) un Laima slimību (11 gadījumi). Savukārt 1999. gadā ar ērču encefalītu reģistrēti tikai trīs saslimšanas gadījumi, bet ar Laimas slimību – četri. Nevajag aizmirst, ka tikai vakcinācija var pasargāt no saslimšanas ar ērču encefalītu,” informē J.Turka.
Turklāt vīrushepatīts reģistrēts tikai astoņiem iedzīvotājiem. “Tas ir maz, ja ņem vērā, ka ar B hepatītu slimojuši trīs, bet ar A – neviens. Epidemiologi uzskata, ka zemais saslimšanu skaits izskaidrojams ar to, ka 1999. gadā iedzīvotāji pārslimoja ar hepatītvīrusu A un izveidojās kolektīva imunitāte. Domāju, ka arī turpmāk saslimšana ar šo infekcijas slimību būs zema, tomēr jākontrolē dzeramā ūdens un pārtikas produktu kvalitāte, kas ir galvenie infekcijas pārnēsāšanas avoti ,” saka J.Turka.
Ar kašķi pagājušo gadu reģistrēti deviņi iedzīvotāji. “Tomēr tas neparāda reālo šīs slimības izplatību, jo ne visi saslimušie ir reģistrējušies,” saka J.Turka.
Epidemioloģe uzsver, ka pērn reģistrētas piecas saslimšanas ar jersiniozi (tautā dēvē par žurku slimību). “Ja pa visiem rajoniem pērn saslimuši 35 iedzīvotāji, tad Gulbenes rajons nedaudz “izceļas”. Tas tikai liecina, ka rajonā netiek pietiekami veikta deratizācija un cilvēki lieto pārtikas produktus, ko inficējuši grauzēji,” atzīst J.Turka.
Pērn Gulbenes rajonā nav reģistrēta saslimšana ar masalām, masaliņām un parotītu. “Rajonā, sevišķi bērniem, ir labs imunizācijas līmenis. Plānojam tuvākajā laikā veikt visu bērnu vecumā no 10 līdz 15 gadiem revakcināciju pret parotītu, un tad lielākā daļa jauniešu vecumā līdz 18 gadiem būs izpotēti,” saka J.Turka.
