Sabiedrības veselības aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka gada sākumā Latvijā turpinās samazināties akūto augšējo elpceļu infekciju saslimstība.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīcībā esošā informācija liecina, ka gada sākumā Latvijā turpinās samazināties akūto augšējo elpceļu infekciju saslimstība. Gulbenes rajonā nav reģistrēta neviena saslimšana ar gripu. Pagājušā gada pēdējā nedēļā Latvijā apstiprināts pirmais A tipa gripas vīrusa saslimšanas gadījums, kas liek secināt, ka Latvijā cirkulē gan A, gan B tipa gripas vīrusi.
Sabiedrības veselības aģentūras preses sekretāre Ieva Lasmane uzskata, ka lielā sala dēl cilvēki mazāk uzturas ārpus mājām, mazāk apmeklē masveida pasākumus, kur pastāv iespēja inficēties ar augšējo elpceļu infekcijām vai gripu. Saslimstība ar augšējo elpceļu slimībām palielinājusies tikai Daugavpilī un Rēzeknē. Turklāt saslimstība samazinājusies vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem un virs 65 gadiem, taču vecuma grupā no trīs līdz sešiem gadiem ir palielinājusies. Speciālisti skaidro, ka šai vecumgrupai ir palielināta uzņēmība. Lai nodrošinātu optimālu aizsardzību pret gripu, šīs sezonas vakcīna satur trīs visizplatītākos gripas vīrusa tipus, kas cirkulēja iepriekšējā gripas sezonā un ir sagaidāmi šajā epidēmiskajā sezonā. Tie ir A/New Caledonia/20/99 (H1N1) līdzīgs vīruss, A/Moscow/10/99 (H3N2) līdzīgs vīruss un B/Hong Kong/330/2001 līdzīgs vīruss.
Pret gripu vajadzētu vakcinēties iedzīvotājiem ar hroniskām plaušu vai kardiovaskulārām saslimšanām, cukura diabētu, cilvēkiem ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu, personām, kas dzīvo aprūpes centros, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem. Vakcināciju rekomendē arī bērniem no sešu mēnešu vecuma, kas arī pieder pie minētām riska grupām.
Aizsardzība pret gripu parādās aptuveni vienu nedēļu pēc vakcinācijas. Bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz astoņiem gadiem, kas iepriekš nav vakcinēti, ir nepieciešamas divas vakcīnas devas ar vismaz četru nedēļu intervālu. Deva jāsamazina uz pusi bērniem, kuri ir vecumā no sešiem līdz 35 mēnešiem.
Aizsardzība ir atkarīga no korelācijas starp vīrusu tipu, kas cirkulē vidē un vīrusa tipu, kas ir vakcīnas sastāvā. Jaunus un veselus indivīdus vakcinācija pasargā no saslimšanas 70 līdz 90 procentos gadījumu. Veciem cilvēkiem aizsardzība pret gripu pēc vakcinācijas ir zemāka, sasniedzot aptuveni 60 procentus. Tomēr aizsardzība pret smagām komplikācijām, nāvi un hospitalizācijas nepieciešamību cilvēkiem gados ir 70 procenti.
Vakcīna satur nonāvētus vīrusus un tāpēc neizsauc saslimšanu. Visbiežāk novērotās blakusparādības ir īslaicīga lokāla reakcija, apsārtums un sāpīgums apkārt injekcijas vietai. Personām ar paaugstinātu jutību pret olām vai citiem vakcīnas komponentiem un anafilaktiska tipa reakcijām (urtikārija, angioedēma, astma, alerģisks rinīts, anafiliktiskais šoks) nevajadzētu vakcinēties.
