Krustu: iegriež kokā, izvadot mirušo. Gulbenes rajonā ir vairāki koki ar mizā iegrieztiem krustiem. Visvairāk krustkoku, pat vesela bērzu birzīte, ir Daukstu pagastā, tomēr tikai retais iedzīvotājs novērtē šo kultūras mantojumu un tā vērtību.
Krustu: iegriež kokā, izvadot mirušo
Gulbenes rajonā ir vairāki koki ar mizā iegrieztiem krustiem. Visvairāk krustkoku, pat vesela bērzu birzīte, ir Daukstu pagastā, tomēr tikai retais iedzīvotājs novērtē šo kultūras mantojumu un tā vērtību.
“Tā ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma tradīcija, izvadot mirušo, koka mizā iegriezt krustu. Dažos kokos, piemēram, Staros, krustu griezums vēl ir svaigs. Tas liek domāt, ka šī tradīcija vēl nav izzudusi, ka dažviet vēl tagad, nelaiķi uz kapiem vedot, bēru ceremonija apstājas, lai koka mizā iegrieztu krustu. Tad dvēsele nenāks atpakaļ uz mājām spokoties,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona nodaļas inspektore Sarmīte Dundure.
Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš norāda, ka par krusta koku nevarēja būt ozols, jo tā cietajā un raupjajā mizā nevarēja ne iegriezt, ne iecirst zīmi. Savukārt daudzas krusta priedes un bērzi gājuši bojā.
“Daukstu pagastā 200 metru no Krapas senkapiem vecā Stāķu – Krapas ceļa malā ir priede.
“Tai tikai 20 centimetru trūkst, lai tā būtu sasniegusi dižpriedes kritērijus. Pats interesantākais, ka šajā priedē iegriezti dažāda lieluma, dažāda dziļuma krusti. Ir samanāmi vairāki desmiti krustu. Viens griezums ir svaigs,” saka G. Eniņš.
Viņš atzīst, ka Gulbenes rajons ir “maza saliņa mūžības okeānā”, jo gan Lejasciema pagastā, gan Velēnā un Galgauskas pagastā ir krusta koki, tikai “cilvēki tos neredz un nenovērtē, līdz ar to nodara postu, tāpēc Gulbenes rajonā bojā gājušas daudzas krusta priedes un bērzi,” saka G. Eniņš.
Ja kartē iezīmē vēl dzīvos un arī bojā gājušos krusta kokus, tad tie visi grupējas nelielā apvidū Vidzemes austrumu daļā – Gulbenes un Madonas rajonā.
