Gulbenes rajonā 7.jūlijā visos vēlēšanu iecirkņos referendumā piedalījušies 4502 iedzīvotāji, tas ir 23,33 procenti no balsstiesīgo kopuma.
Gulbenes rajonā 7.jūlijā visos vēlēšanu iecirkņos referendumā piedalījušies 4502 iedzīvotāji, tas ir
23,33 procenti no balsstiesīgo kopuma. Par to liecina provizoriskie dati, kas vēl tiek precizēti un var mainīties. Mājās balsoja
152 vēlētaji. Gulbenes rajonā par grozījumu atcelšanu ar valsts drošību saistītajos likumos balsojuši attiecīgi 96,45 un 96,22 procenti balsotāju.
Gulbenes rajona vēlēšanu komisijā laikraksts uzzināja, ka rajonā balsojuši arī viesi, tūristi, caurbraucēji. Lielākā aktivitāte bijusi Druvienā, kur referendumā piedalījušies 35,3 procenti pagasta balsstiesīgo iedzīvotāju, Stāmerienā – 32 procenti, Lejasciemā – 27 procenti, Gulbenes pilsētā – 23 procenti, Tirzā – 26,9 procenti, Lizumā – 25,7 procenti. Kūtrākie vēlētāji bijuši Strados, kur no visiem balsstiesīgajiem pagastā referendumā piedalījušies 15,6 procenti, Daukstu pagastā – 17 procenti, Beļavā – 18,6 procenti.
Referendums iedzīvotāju zemās aktivitātes dēļ nav noticis, par to liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati. Tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos vakar visā Latvijā nobalsoja vairāk nekā
330 000 balsstiesīgo iedzīvotāju, taču tas ir nepietiekami, lai referendumu atzītu par notikušu.
Jau rakstījām, ka tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizsaka viedoklis par Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturēto grozījumu atcelšanu “Nacionālās drošības likumā” un “Valsts drošības iestāžu likumā”. Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar pašu pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, ka būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.
Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par grozījumiem, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija. Prezidente grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā. Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72. pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.
