Gulbenes rajonā skolu neapmeklē 10 obligātās izglītības vecuma bērni.
Gulbenes rajonā skolu neapmeklē 10 obligātās izglītības vecuma bērni.
To apzinājušas Gulbenes rajona vispārizglītojošās skolas. No šiem bērniem, kas šobrīd neapmeklē skolu, viens ir 1.klases skolēns, trīs 2.klases, pa vienam 5.un 8.klases skolēni, kā arī divi 7.klases skolēni.
“Divi 9.klases audzēkņi šobrīd atrodas apcietinājumā un gaida tiesu. Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas viņus, visticamāk, nosūtīs uz mācību un pāraudzināšanas iestādi,” informē valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls.
Par četriem skolas sebotājiem nav nekādas informācijas. Visticamāk, bērni kopā ar vecākiem šobrīd dzīvo ārpus Gulbenes rajona. Četri citi ar vecāku ziņu nav ieradušies skolā, līdz ar to, pēc A.Šķēla domām, tā ir vecāku bezatbildība. Divi bērni, kas neapmeklē skolu, ir no materiāli nenodrošinātām ģimenēm.
Ceļam uz skolu jāsākas ģimenē
“Tas nav normāli. Jau līdz 1.septembrim pašvaldības palīdzība bija jālūdz tiem vecākiem, kas apzinājās, ka paši nespēj sagatavot bērnus skolai. Normāli ir, ja no ģimenes sākas bērnu ceļš uz skolu, nevis otrādi. Taču daudzi vecāki domā, ka pašvaldībai un skolai jābūt tām iestādēm, kas interesējas par viņu bērniem un gādā, lai tie mācītos,” saka A.Šķēls.
Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone saka, ka pašvaldības un skolas katru gadu no maija līdz decembra vidum regulāri apzina informāciju, vai visi rajonā pierakstītie bērni līdz 18 gadu vecumam apmeklē skolu un iegūst pamatizglītību.
Apciemos skolas kavētājus
“10 skolas kavētāji – tas nav daudz. Paredzu, ka skaitlis mācību gada laikā palielināsies,” stāsta L.Jansone.
Gulbenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Ināra Indričeva stāsta, ka pagaidām tikai pilsētas vakarskola iesniegusi ziņas par skolēniem līdz 18 gadu vecumam, kas neapmeklē pamatskolas klases. Ir tikai viens šāds bērns – 7.klases skolēns. Viņa no pieredzes zina teikt, ka parasti noteicošais ir sliktais materiālais stāvoklis ģimenēs, kura dēļ bērni neiet uz skolu.
“Mums ir problēmas ar vienu puisi, kam pēc diviem mēnešiem paliks 18 gadu. Viņš nav pabeidzis 9.klasi. Zēns strādā un negrib mācīties. Taču likums paredz, ka mums viņu ir jāpiespiež mācīties,” stāsta Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika.
Dod brīvpusdienas un grāmatas
Gulbenes dome piešķir brīvpusdienas trūcīgu ģimeņu bērniem, vecāku iesniegumus šajā sakarā pieņem joprojām. Taču vecākiem tāpēc noteikts dienu skaits jānostrādā pašvaldības norīkotā darbā. Līdzīgi rīkojas Lejasciemā. Tur vecākiem ir jāpiegādā skolas virtuvei produkti, kas izaudzēti pašu dārzos vai salasīti mežā. “Akli palīdzēt negribam, jo tas neko labu nedod. Jāsaprot, ka pašiem ir jāpiedalās šajā procesā,” saka D.Švika. Savukārt Rankas pašvaldība pamatskolām brīvpusdienām katrā skolā piešķīrusi 80 latus. “Pedagogi kopā ar vecākiem lemj, kam piešķirt brīvpusdienas,” saka Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs.
Druvienā skolu pašlaik apmeklē visi atbilstošā vecuma pagasta bērni. “Par visām vecāku vajadzībām sakarā ar bērnu gatavošanos skolai runāts jau laikus. 20 bērni, kas dzīvo tālāk no skolas, mācību nedēļas laikā dzīvo internātā. Mazturīgo ģimeņu bērni saņem brīvpusdienas,” saka Druvienas pagasttiesas priekšsēdētāja Silvija Šabraka. Pašvaldība sagādājusi skolas bibliotēkai visas nepieciešamās mācību grāmatas. Pašiem vecākiem ir jāpērk vienīgi darba burtnīcas un rakstāmpiederumi bērniem. Tāda pati situācija ir Rankas pagastā. “Gan Rankas, gan Rēveļu pamatskolās pašvaldība palīdzēja iegādāties visas vajadzīgās grāmatas. Skolēniem tās izsniedz bibliotēkas,” stāsta Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs.
“Mēs interesējamies par saviem skolēniem. Visi ir pārredzami. Tāpēc nav problēmu, visi mācās,” saka Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā. Viņa uzsver, ka visi bērnu vecāki paši tiek galā ar problēmām, gatavojot bērnus skolai. Neprasa pat, lai pašvaldība nodrošina ar brīvpusdienām skolā. Mazturīgās ģimenes apģērbu sameklē Sarkanajā Krustā vai organizācijā “Daugavas vanagi Latvijā”. Daudzi rudenī mežā lasījuši un pārdevuši ogas.
Lejasciemā klašu audzinātāji apzina bērnus, kam trūkst apģērba un apavu. Tad arī tiek meklēta humānā palīdzība. Līgo pagastā Siltāju pamatskolas skolēni 1.septembrī saņēma humāno palīdzību. “Pagasttiesa ir apzinājusi 16 daudzbērnu ģimenes, kurās ir trīs bērni un vairāk. Tām gādāsim vajadzīgā izmēra apavus,” stāsta Līgo pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Šteins.
