Pēc Gulbenes rajona skolu datiem vismaz trešdaļa devīto klašu audzēkņu šopavasar nesaņems apliecību par pamatizglītības apgūšanu.
Pēc Gulbenes rajona skolu datiem vismaz trešdaļa devīto klašu audzēkņu šopavasar nesaņems apliecību par pamatizglītības apgūšanu. Skaitļi ir lieli, sāpīgi, ka šiem jauniešiem liegta iespēja turpināt mācības ne tikai vidusskolā, bet arī arodvidusskolās.
Pērnā gada martā Izglītības un zinātnes ministrija veica pārmaiņas izglītības dokumentu izsniegšanas kārtībā, kas šogad liedz 9.klašu skolēniem saņemt apliecību par pamatizglītību, ja audzēknim vairāk nekā trijos mācību priekšmetos sekmju vērtējums ir mazāks par četrām ballēm. Savukārt 12.klašu audzēkņus pie eksāmeniem nepielaiž, ja vērtējums vismaz divos mācību priekšmetos ir nesekmīgs.
Situācija rada pamatotu uztraukumu
“Esmu uztraukta par to, ka tik daudziem rajona 9.klašu skolēniem ir tik slikts vērtējums. Dažās skolās, prognozējams, 9.klasi nebeigs pat puse klases. Kādi tam ir iemesli? Tā ir runga ar diviem galiem. Tas ir vecums, kad skolēni nemācās, savukārt vecāki vaino skolu sistēmu, kas pieļāva skolēnu pārcelt uz augstāku klasi, kaut arī mācību viela nebija apgūta pilnībā. Tagad 9.klasē viņi vairs nav spējīgi mācīties. Protams, baltos zināšanu plankumus ir grūti aizpildīt,” saka Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
Ko šobrīd var darīt?
L.Jansone skaidro, ka 9.klašu skolēniem, kas šogad slikto sekmju dēļ pamatizglītību nevarēs iegūt, būs iespēja palikt otro gadu tajā pašā klasē. Audzēkņiem radīs iespēju palikt uz otru gadu tajā pašā skolā vai arī izvēlēties citu skolu, jo L.Jansone atzīst, ka bērnam var būt psiholoģiski grūti palikt uz otro gadu tajā pašā skolā.
Skolas, kas vēlas, licencēšanai gatavo korekcijas jeb izlīdzināšanas programmas, lai strādātu tieši ar šiem bērniem. “Protams, šādas korekcijas programmas nebūs katrā skolā, tomēr pieļauju, ka kāda rajona skola to noteikti uzņemsies un jau nākamajā mācību gadā sāks realizēt. Ir iespējams rakstīt projektus, lai iegādātos mācību līdzekļus šīm klasēm,” iesaka L.Jansone.
Jaungulbenes un Rankas arodvidusskolas gatavo mācību programmas, lai uzņemtu tos jauniešus, kas šogad 9.klasi nebeigs ar apliecību, bet tikai ar sekmju izraksta lapu. Arodvidusskolās šiem audzēkņiem būs gan iespēja apgūt pamatizglītības kursu, gan mācīties arodu. Bez pamatizglītības skolēni nepaliks, tā ir obligāta un līdz 18 gadiem jāiegūst. Rajonā ir četri jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, kas šādu izglītību vēl nav ieguvuši. Tiem ir citi attaisnojoši iemesli.
Mācību viela grūtāka nepaliek
L.Jansone apliecina, ka mācību vielā un saturā nekas nav mainījies.
“Te vairāk jādomā, kādas mācību metodes pedagogi izmanto. Vairs nedrīkst būt tikai lekcijveidu stundas, mācību metodēm jābūt dažādām. Pēdējos gados arī valsts eksāmenu saturs ir pielāgots praktiskajai dzīvei. Piemēram, bija jāaprēķina, cik vajag tapetes, lai veiktu istabas remontu. Daudzi ģeometrijas un algebras zināšanas nemācēja pielietot. Es negribu teikt, ka skolotāji māca slikti vai nav ieinteresēti cīnīties par bērnu sekmēm. Tomēr rezultāti liek daudz ko pārdomāt. Jāmeklē iespējas, kā maksimāli daudz iemācīt. Katrā skolā pedagogiem ir individuālo konsultāciju grafiki. Jautājums, vai bērni tās apmeklē un cik vecāki ir ieinteresēti, lai bērni tās apmeklētu? Tas ir jādara laikus, nevis pēdējā mēnesī. Nedrīkst būt, ka audzēknis pasaka: “Es neko nesaprotu”,” saka L.Jansone.
Gulbenes pamatskolā šogad 9.klases izlaidums būs pēdējo gadu. Skolas direktore Maruta Blumberga saka, ka prieks par izlaidumu izpalicis. “Arī mums šogad būs jaunieši, kas pamatskolu nebeigs. Daļa vēl nedomā, ko darīs tālāk. Mūsu bērniem būs īpaši grūti, jo tiem, kam būtu jāpaliek uz otro gadu, jārēķinās, ka nākamajā mācību gadā skolas vairs nebūs,” saka M.Blumberga.
Vidusskolēniem sekmes ir labākas
Daudz labāka situācija šogad ir 12.klasēs. Lai arī vidējā izglītība nav obligāta, tie jaunieši, kas izvēlējušies mācīties vidusskolā vai ģimnāzijā, mācības uztver krietni nopietnāk.
“Vidusskolēniem, iespējams, ir labāki rezultāti arī tādēļ, ka skolas administrācija, redzot, ka bērns nemācās, ar audzēkni un viņa vecākiem problēmu risina jau 10. un 11. klasē. Tos, kas nemācās, lūdz skolu atstāt un mācīties kādā arodvidusskolā. Nav jēgas atsēdēt trīs gadus vidusskolā, lai rezultātā iegūtu liecību. Vidusskolā mācās tie, kas domā par studijām,” saka L.Jansone.
