Pēdējos desmit gados Gulbenes slimnīcā darbu nav uzsācis neviens jauns ārsts.
Pēdējos desmit gados Gulbenes slimnīcā darbu nav uzsācis neviens jauns ārsts. Īpaši trūkst ķirurgu, tomēr neviens jaunais speciālists nav izteicis vēlēšanos uzsākt ārsta praksi Gulbenē.
“Jauno ārstu trūkums nav tikai Gulbenes, bet visas Latvijas lauku problēma. Jaunie speciālisti nevēlas doties projām no Rīgas un darbvietas neizvēlas tālāk par Siguldu. Gulbenes slimnīcā pēdējais jaunais speciālists ķirurgs – traumatologs darbu uzsāka 1992. gadā,” skaidro Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece Alda Buša.
Savukārt jaunākā medicīnas māsa Gulbenes slimnīcā darbu uzsāka 1999. gadā. A. Buša norāda, ka slimnīcā nav medicīnas māsu trūkuma.
“Ja visi ārsti strādā, nedodas atvaļinājumā, neapmeklē kursus, tad, strādājot saspringtā režīmā, slimnīcas darbs netiek traucēts. Ķirurgiem un reanimatologiem ir pārslodze. Nākotne ir diezgan drūma, jo ārsts par speciālistu kļūst pēc 11 gadiem, ieskaitot rezidentūru. Tas nozīmē, ka pārspecializēt esošos ārstus nav reāli,” domā A. Buša.
Par iespējamo ķirurga darbu Gulbenē interesējušies vairāki speciālisti, tomēr darbs laukos nevienu nav apmierinājis. Ja speciālists Gulbenes slimnīcā strādātu vairākas slodzes, tad atalgojums būtu tieši tāds pat kā Rīgas slimīcās.
“Laukos ir dažādi saslimšanas gadījumi. Ārstam par visiem ir jāatbild. Es uzskatu, ka mazpilsētās un laukos ārstam jābūt pat zinošākam,” atzīst A. Buša.
Gulbenes slimnīcā strādā 24 ārsti. Pieci no tiem ir no 30 līdz 40 gadiem, pārējie – vecāki par 40 gadiem. Slimnīcā 88 darbinieki veido vidējo personālu, kuru vidējais vecums ir no 35 līdz 40 gadiem. 39 ir māsu palīgi, bet 35 atbild par saimnieciskajiem darbiem.
“Gulbenes slimnīcā būtu nepieciešams iegādāties jaunu aparatūru, kas atvieglinātu mediķu darbu. Plānots, ka pašvaldība palīdzēs iegādāties jaunu aparatūru reanimācijas nodaļai,” norāda A. Buša.
