Pērn Gulbenes rajonā tikai 13 cilvēki ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā. Šogad – jau četras jaunietes.
Pērn Gulbenes rajonā tikai 13 cilvēki ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā. Šogad – jau četras jaunietes.
“Mēs tomēr dzīvojam Latvijā. Valoda ir jāzina. Man ir daudz draugu latviešu, nav problēmu sarunāties, saprast, mācīties,” laikrakstam saka Olga Kosilo, kas ir Latvijas Universitātes studente. Savukārt Gulbenes 2.vidusskolas audzēknes Viktorija Borisenkova un Jūlija Jakubovska vēlas studēt augstskolā. Bet Jeļena Bogdanova, kas strādā Gulbenē, vēlas pelnīt vairāk labāk apmaksātā darbā Vācijā.
“Pērn veiktā nepilsoņu aptauja Gulbenes rajonā apliecināja, ka apmēram pusei nav vēlēšanās iegūt Latvijas pilsonību,” informē Naturalizācijas pārvaldes Gulbenes filiāles vadītājs Jānis Svikša.
Viņš pauž, ka aktivitāte gaidāma no jauniešiem, kas vēlas turpināt izglītību augstākajās mācību iestādēs, izvēlas militāras profesijas. Piemēram, Policijas akadēmijā un daudzu citu augstskolu specialitātēs studēt gribētājiem ir vajadzīga pilsonība. Kā zināms, zemessardzē, robežsardzē, policijā strādāt var tikai pilsoņi. Latvijas pilsoņi var arī izmantot tiesības ceļot bezvīzu režīmā pa daudzām Eiropas valstīm.
Stimuls ir arī tas, ka naturalizējoties valsts pamatnodeva vairs nav 30 latu kā iepriekš, bet 20 lati. Vēl ir virkne iedzīvotāju kategoriju, kuriem šī nodeva ir tikai trīs lati. Šādas izmaiņas stājušās spēkā jau pērn. Naturalizējoties nepilsoņi kārto rakstisko eksāmenu latviešu valodā un mutisko vēsturē.
