Ugunsdzēsēji otrdien strādājuši visu diennakti, palīdzējuši arī brīvprātīgie, kā arī kolēģi no Alūksnes, Cesvaines, Jaunpiebalgas un Smiltenes.
Ugunsdzēsēji otrdien strādājuši visu diennakti, palīdzējuši arī brīvprātīgie, kā arī kolēģi no Alūksnes, Cesvaines, Jaunpiebalgas un Smiltenes. Galvenokārt ugunsgrēki izcēlušies kūlas dedzināšanas dēļ, apdraudot ēku drošību gan pilsētā, gan laukos. Otrdien Gulbenes rajonā bijuši 12 ugunsgrēki, sadedzis kultūras nams, dedzis mežs.
“Lizumā dega šķūņi 200 kvadrātmetru platībā. Lejasciemā dega mežs. Par laimi, vēl liels ir augsnes mitrums. Tāpēc mežā ugunsliesmas izskrēja pa apakšu, faktiski mežam nenodarot zaudējumus,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Vijārs Griķis.
Viņš pauž, ka “bezprāts bija dedzināt kūlu dienā, kad vēja ātrums ir 15 metri sekundē, un apturēt degšanu ir ļoti grūti”.
Vistraģiskākais bija ugunsgrēks Galgauskas pagastā, kur nodega kultūras nams, kas ir kultūrvēsturiska ēka – Dziedāšanas biedrības nams. Celts 1927.gadā par iedzīvotāju ziedojumiem. “Māja izdega 510 kvadrātmetru platībā. Izdevās glābt tikai vienu spārnu. Izrādījās, ka ēka faktiski ir koka guļbūve, siltināta ar koka skaidām. Tikai vidusdaļa bija apmūrēta. Bija lubiņu jumts, kam virsū uzlikts šīferis. Tas sekmēja degšanu. To veicināja arī lielais vējš. Ugunsgrēks izcēlies no apkures sistēmas,” stāsta V.Griķis.
Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā pauž, ka “apmēram 100 cilvēku bija nelaimes aculiecinieki”. “Mēs iznesām no kultūras nama visu, ko varējām. Vietējā brīvprātīgo ugunsdzēsēju mašīna vienu cisternu izlēja ugunsgrēkā. Tālāk nācās bezpalīdzīgi nolūkoties notiekošajā,” saka I.Biezā.
Viņa pauž, ka milzīgs ir materiālais zaudējums, taču vēl lielāks – morālais. Turklāt – pirms Lieldienām. “Ēka nav pašvaldības īpašums. Bija mūsu apsaimniekošanā. Lai tā nonāktu īpašumā bija vajadzīgs Ministru kabineta lēmums par ēkas nodošanu mums. Lai arī juridiski kultūras nams pieder valstij, tomēr uzskatām, ka tas ir mūsu. Domāsim, kā atjaunot ēku. Tas ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc mēģināsim piesaistīt līdzekļus no fondiem,” saka I.Biezā.
