Latvijas šlāgeraptaujā šobrīd 7.vietu ieņem grupas “Brīvdiena” izpildītā dziesma “Ziema baltākā”. Tās teksta autore ir jaungulbeniete Ilva Šimone, kura jau vairākus gadus raksta dzeju, bet pēdējā laikā pievērsusies arī dziesmu tekstu rakstīšanai.
“To, ka šī dziesma ir ierindojusies šlāgeraptaujas 7.vietā, bija diezgan negaidīti, jo grupa “Brīvdiena” ir salīdzinoši jauna. Aptaujā piedalās daudz populārākas grupas, tāpēc šis ir patīkams pārsteigums,” saka Ilva. Kompozīcija tapusi gadu mijā un stāsta par ziemu, apsnigušiem kokiem, sirdi, ilgām, deju visas ziemas garumā un soļiem, kas ved pretim pavasarim. Grupas “Brīvdiena” mūziķi ir radījuši jauku melodiju.
Rod iespēju sadarboties
Ilva stāsta, ka dzeju raksta jau gadiem ilgi, bet tikai pagājušā gada augustā izdomājusi, ka varētu pievērsties dziesmu tekstu rakstīšanai. “Sāku sazināties ar dažādiem mūziķiem, ar kuriem man šķita, ka varētu veidoties sadarbība. Grupa “Brīvdiena” man atsaucās pirmā. Pagāja pāris mēnešu, kamēr dziesma tika iesniegta aptaujā. Izrādījās – itin veiksmīgi,” stāsta teksta autore. Ilva piebilst, ka līdz šim vēl neesot aci pret aci satikusies ar grupas “Brīvdiena” dalībniekiem, un izsaka cerību, ka izdosies arī satikties.
Meitas mīļākā dziesma
Dziesmu “Ziema baltākā” Ilva noklausījusies kopā ar savu piecus gadus veco meitu Evelīnu. “Tas bija ļoti emocionāls brīdis, bet pati kompozīcija man šķita ļoti sirsnīga. Arī Evelīna teica, ka turpmāk klausīsies tikai šo dziesmu, jo viņai tā ļoti patīk. Ko gan es vēl vairāk varu vēlēties, ja mans bērns pasaka, ka tagad tā būs viņas mīļākā dziesma?” priecājas Ilva. Viņa aicina visus šlāgermūzikas cienītājus balsot par dziesmu “Ziema baltākā”, lai tādējādi ļautu tai pakāpties augstāk balsojuma tabulā. ”Šobrīd jau strādāju pie citām dziesmām. Ceru, ka viss izdosies tā, kā gribētos. Dzejoļos var rakstīt jebko, kas vien ienāk prātā. Tiem pat nav jābūt noteikta garuma vai formas. Ja ir jāraksta dziesmas teksts, tad mūzikas autors vispirms atsūta melodiju. Tajā ir jāiekļaujas gan vārdiem, gan rindām, jābūt arī atskaņām,” stāsta Ilva. Viņa labprāt klausās latviešu mūziku, īpaši šlāgerus, tāpēc ikviens mūzikas autors, kas strādā šajā jomā, var sadarboties ar Ilvu.
Izdos arī savu dzejas krājumu
Viņa atklāj, ka dzejoļus sākusi rakstīt jau pamatskolas gados, kad uz to iedrošinājusi latviešu valodas un literatūras skolotāja. “Tolaik rakstīju arī esejas, ne tikai dzejoļus. Skolotāja atbalstīja un mudināja, lai turpinu to darīt arī pēc skolas beigšanas. Tad radās visādas citādas nodarbošanās, kā arī ģimenes pieaugums, tāpēc dzejas rakstīšana tika atlikta malā, bet pagājušā gada februārī atkal šai nodarbei pievērsos,” stāsta Ilva. Viņas dzejoļi iekļauti arī dzejas kopkrājumā “12 mūsējie”. “Tā bija pirmā grāmata, kurā varēju izlasīt arī savus dzejoļus. Tos varēs izlasīt arī citā desmit autoru kopkrājumā “Ar viegliem spārnu vēzieniem”, kas tapis, sadarbojoties Ventspils puses dzejniekiem. Gan priecīgie, gan skumjie brīži ir tie, kad vārdi it kā paši uzmeklē mani. Tie virknējas cits aiz cita, ļaujot izpausties dvēseles sajūtām,” saka Ilva. Viņa ir pārliecināta, ka kādreiz varētu izdot arī pati savu dzejas krājumu, bet tas būs atkarīgs no finansiālajām iespējām, jo grāmatas izdošana nav lēts prieks.
Dzejniece jau kādu laiku dzīvo Jaungulbenes pagastā pie vecākiem. Viņa Rēzeknes augstskolā apguvusi tulka profesiju, bet tad izdomājusi, ka Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā varētu iegūt zināšanas, kas saistītas ar tūrismu.
* * *
Es šodien Tevi meklēju,
Bet nezinu, kā šodien tu izskaties.
Gar jūras krastu klejojot,
Un saprotu, cik gan mainīgs esi tu!
Un kā lai šodien tevi atrodu…
Kā lai tevi saprotu, notveru.
Vai šodien esi ziedošs ābeļdārzs
Vai degošs saules riets,
Bet varbūt šoreiz bišu spiets?
Lai kas tu arī šodien būtu,
Es zinu, es jūtu – tu man esi liegts!
Kā tālēs rietošs saules riets,
Kā tālēs esošs bišu spiets…
ilva simone
