Apdrošināšanas sabiedrības “Baltikums” Gulbenes filiāles vadītājs Mārtiņš Kokars šogad beidzis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 3.kursu.
Apdrošināšanas sabiedrības “Baltikums” Gulbenes filiāles vadītājs Mārtiņš Kokars šogad beidzis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 3.kursu. Lai saņemtu bakalaura grādu juridiskajās zinātnēs, viņam jāstudē vēl divi gadi. Mārtiņam ir 47 gadi.
Viņam šī ir otrā augstskola. Pēc dienesta Padomju armijā Mārtiņš iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kļuva par inženieri. Arī toreiz viņš studējis neklātienē. “Strādājot “Baltikumā”, vadot patērētāju interešu aizsardzības klubiņu un privāto biznesu, nācās saskarties ar juridiskiem jautājumiem. Pašam bija daudz jautājumu, un arī citi tos uzdeva. Vajadzēja juridiskās zināšanas,” par studiju motivāciju saka M.Kokars.
Viņš ar neticību uzņēmis paziņojumu, ka ir izturējis iestājeksāmenu konkursu un var studēt. Daļa kursabiedru ir gados jauni, un Mārtiņš neslēpj, ka sākotnēji bijis grūti ieiet šādā jauniešu auditorijā. “Nu tas ir pārgājis. Visi esam draudzīgi, un jauns ar gados vecāku sēž vienā solā,” smej Mārtiņš.
Mācoties otrreiz, viņam vispirms nācies pieņemt jauno vērtēšanas sistēmu, arī pasniedzēju attieksmi pret studentiem. “Kad studēju Jelgavā un uz mācībām devos sestdienās, vienmēr varēju satikt visus pasniedzējus, konsultēties. Tagad sestdienās pasniedzējus sastapt un pajautāt neskaidro ir neiespējami. Saņemt konsultācijas ārpus darba laika ir problemātiski. Līdz ar to arī studēšana ir apgrūtināta. Universitātē ir arī nolemts, ka jurists nav tā specialitāte, ko var apgūt neklātienē, un mēs esam pēdējais neklātienes kurss. Vairāk tādus neveidos. Tas man ir viens no lielākajiem dzinuļiem, ka nedrīkstu atpalikt, citādi nāksies studijas pārtraukt un vējā būs izmesti trīs gadi,” saka M.Kokars. Viņš atīst, ka vislielākās problēmas sagādājot angļu valoda. Tomēr eksāmenu šajā priekšmetā viņš ir nokārtojis un specifiskos jurisprudences vārdus angļu valodā vienkārši “iekalis” no galvas.
“Studentam jābūt apņēmības pilnam un jādzīvo ar mērķi, ka iesāktais ir jāpabeidz. Reizēm jābūt neatlaidīgam, jāmāk iziet no dažādām situācijām, jābūt asprātīgam un galvenais – jāmāk daudz runāt. Tagad es un citi gados vecāki studenti “cauri izlien” ar dzīves pieredzi,” saka students.
Eksāmenos viņš izmantojot arī špikerus. Students tā jūtoties drošāk. Viņš arī novērojis, ka labākajiem studentiem esot vislielākie špikeri. Pirms eksāmeniem arī tagad gluži kā jaunībā esot stress. Problēmas rada arī kursa darbu rakstīšana. “Tas ir grūtākais – piespiest sevi saņemties, savākt vajadzīgo literatūru. Juridiskā literatūra ātri noveco, jo likumi Latvijā mainās strauji. Labākais laiks, lai mācītos un rakstītu kursa darbu, ir no četriem naktī līdz astoņiem rītā. Tad galva un domas ir visskaidrākās,” pieredzē dalās Mārtiņš.
Viņš domā, ka šodien jebkuram cilvēkam jādomā, kā pilnveidoties, lai varētu droši strādāt līdz pensijas vecumam – 65 gadiem. Tādēļ viņš apņēmības pilns katru otro sestdienu mācību laikā dodas uz Rīgu.
