Lielākās problēmas ir ar bāreņiem, jo lielākā daļa ir no Rīgas.
Lielākās problēmas ir ar bāreņiem, jo lielākā daļa ir no Rīgas. Pēc skolas beigšanas viņi jāapgādā ar dzīvojamo platību. Mums izdevās šogad trīs bāreņus nodrošināt ar dzīvokļiem Rīgā un sadarbībā ar vietējām pašvaldībām sameklēt arī darbu. Diemžēl pastāv tā dēvētais “bāreņu sindroms”. Skolā bārenis ir pieradis, ka viņam ir viss, bet dzīvē par visu jārūpējas pašam. Tad seko jautājums: kāpēc man nav? Padomju laikā mums bārenim bija jānodrošina ne tikai dzīvojamā platība un darbs, bet arī viss pārējais dzīvei nepieciešamais. Pašreizējā likumdošana nosaka, ka skolai tās absolventam – bārenim jānodrošina dzīvojamā platība un divu mēnešu iztikas minimums, bet vietējai pašvaldībai jāizsniedz simts latu pabalsts. Arī skolas pedagogi plānveidīgi cenšas apmeklēt audzēkņu vecākus viņu dzīvesvietās. Pēc viena šablona mūsu skolā strādāt nevar. Te katram audzēknim vajadzīga individuāla pieeja.
