Vasaras beigās Somijas centrālajā daļā ezeru ieskautās Juvaskilas pilsētas apkārtnē notiek pasaules autorallija čempionāta posms “neste Oil Rally Finland”, ko jau vairākus gadus apmeklē arī vairāki Gulbenes puses autosporta fani.
Vasaras beigās Somijas centrālajā daļā ezeru ieskautās Juvaskilas pilsētas apkārtnē notiek pasaules autorallija čempionāta posms “neste Oil Rally Finland”, ko jau vairākus gadus apmeklē arī vairāki Gulbenes puses autosporta fani.
Arī šogad turp devās vairāki gulbenieši, starp viņiem arī mūsu puses autosportists Viesturs Tilgass. Viņš Somijas ralliju vērot brauc katru gadu, bet šogad šajā interesantajā un atraktīvajā ceļojumā līdzi aicināja arī sievu Unu. “es varu braukt vienalga kur. Šoreiz gan galvenais mērķis bija tieši rallijs. Tur ir citas automašīnas, citi ātrumi. Viesturs pats šogad rallijā nebrauc, tad vismaz var paskatīties, kā to dara citi,” stāsta Una.
Rallijs Somijā notika no 18. līdz 20.augustam. “astoņu cilvēku kompānijā (es ar vīru un Edgaru Bašķeru no Gulbenes, kā arī draugi no Rīgas un Siguldas) ar prāmi braucām līdz Helsinkiem, bet pēc tam ar savu transportu līdz Juvaskilai. Pirmajā dienā tehniskajā parkā varējām apskatīt autoizstādi, aplūkot visu rallija komandu automašīnas, papētīt mašīnu aprīkojumu, kā arī redzēt, kā strādā mehāniķi. Izmantoju iespēju arī izbaudīt “braukšanu ar rallija mašīnu” – bija jāiesēžas tādā kā lielā kapsulā, priekšā bija liels ekrāns, un varēju “doties” ceļā pa zemes dopu. Biju izkratīta un izpurināta ne pa jokam – tas bija traki. Pēc šā izmēģinājuma konstatēju, ka es tiešām nevarētu braukt rallijā,” atzīst Una.
Fotografējas ar Peteru Solbergu
Piektdien sākās sacīkstes, un Gulbenes rallija fani devās uz ātrumposmiem. “man gan šķiet, ka pa televizoru var redzēt vairāk nekā realitātē, jo cilvēku tur ir ļoti daudz. Somus, protams, neviens nevar pārspēt, taču pār igauņiem šogad dominēja latvieši. Kādreiz, kad rallijā brauca igauņu sportists Marko Martins, tur vairāk bijis igauņu līdzjutēju, bet šogad Somijas rallijā startēja divas latviešu ekipāžas Andis Neikšāns/ Edgars Utāns un Kaspars Šimkus/ Vladimirs Barinovs, tādēļ latviešu te bija ļoti daudz. Sevišķi daudz bija “lmt” komandas līdzjutēju ar oranžajiem T-krekliņiem,” stāsta Una. Viņa atklāj, ka visvairāk fani atbalstījuši somu braucējus, absolūts favorīts bija Markuss Gronholms, arī tehniskajā parkā pie viņa stenda pieiet klāt nebija iespējams. Toties Unai izdevās nofotografēties ar Peteru Solbergu. “viņš bija ļoti atsaucīgs. Ja citi rallisti iebrauca tehniskajā parkā un uzreiz nozuda boksos, Solbergs atsaucās uz mūsu aicinājumu un pienāca nofotografēties.”
Latvieši nav konkurenti
Šajā rallija posmā uzvarēja M.Gronholms. “citādāk jau nemaz nevarēja būt, taču mūsu favorīts bija Sebastians Lēbs, kas ieguva otro vietu. Žēl, ka abām latviešu ekipāžām šīs sacensības bija tik neveiksmīgas, bet laikam jau jāsamierinās vien ir, jo tur ir cita tehnika un citas jaudas, mēs tur tikai varam izmēģināt savus spēkus. Mūsu rallija spice nav konkurenti somiem. Viņi tur var braukt, varbūt arī gūt kaut kādus punktus, taču, manuprāt, viņu motivācija šajā rallijā vairāk ir cita – viņi vēlas, lai viņus pamana. Varbūt radīsies iespēja iekļūt kādā komandā. Vienkāršam latvietim pat arī ar Latvijas sponsoru līdzekļiem izsisties lielajā rallijā nav iespējams,” spriež Una.
Automašīnas – medusmaize vīriešiem
Svētdien kopā ar pasaules rallija čempionāta ekipāžām trasē devās arī Somijas nacionālās klases braucēji. “tur sacentās pavecākas “bmw”, “volvo”, “mercedes”, “toyota”, “ford” markas automašīnas. Bija redzamas arī tradicionālās “opel Ascona”, kāda ir arī vīram. Nacionālajā klasē sacentās tikai paši somi, taču līdzjutējiem viņu cīņas interesēja daudz vairāk. Turklāt jāteic, ka šīs klases braucēji tiešām brauc ļoti labi,” atzīst Una. Viņa ar saviem ceļabiedriem apmeklējusi arī nacionālās klases tehnisko parku. “vīriešiem tas bija kā medusmaize. Viņi nometās zemē pie katras automašīnas, izskatīja, kas katrai apakšā un zem motora pārsega. Arī mehāniķi bija ļoti atsaucīgi un ļāva visu aplūkot. Starp automašīnām viena “opel Ascona” izskatījās kā īsta konfekte. Vīrs teica, ka viņam arī kādreiz tāda būšot. Šeit viņš varēja gūt sev arī daudz ko noderīgu,” vērtē Una.
Somijā ātrumposmi iet pa zemes ceļiem, taču tie esot ļoti labas kvalitātes. “pat izbraucot vairāk nekā simts rallija ekipāžām, uz tiem nebija nevienas grambas un bedres. Grants seguma ceļi ir tikpat labi kā asfalta. Tieši ceļu kvalitāte tur ļauj sasniegt tik lielus ātrumus,” secina rallija līdzjutēja. Ceļi tur esot ļoti līkumaini un kalnaini, taču gan Viesturs, gan arī viņa līdzbraucējs Viesturs Zīle spriedis, ka būtu ļoti interesanti tur pabraukt ar maksimālu ātrumu.
Rallijam Latvijā ir cita jēga
Rallija organizācija Somijā esot ļoti laba. Rūpīgi tiek gādāts par drošību, to nodrošina pat helikopteri. “latvijā lentes ir novilktas tikai bīstamajās vietās, lai skatītāji neietu pārāk tuvu ceļam. Tur it visur ir novilkts tāds kā žodziņš un stāvēt var tikai aiz tā, citur iet nedrīkst. Mums kā skatītājiem gribējās redzēt tuvāk un vairāk, taču no organizatoru viedokļa – tā bija daudz drošāk, un viss tiešām notika bez jelbkādiem starpgadījumiem. Salīdzinot ralliju Latvijā un tur, jāteic, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi. Taču man kā skatītājai Latvijā ir savi favorīti, un, ja vēl brauc vīrs, tad skatīties ralliju ir daudz interesantāk – skaitu sekundes un skatos, kā iet, tad rallijam ir pavisam cita jēga. Latvijā skatīties ralliju man patīk labāk, taču tur man patika vērot Somijas dabu. Man pietika arī ar to, ka varēju pasēdēt mežā, paelpot svaigu gaisu, ne par ko nedomāt un izjust to procesu. Šī arī bija iespēja iepazīt citus cilvēkus, citu kultūru,” atzīst Una.
Nākamgad – uz Vāciju
Lai varētu aizbraukt uz ralliju Somijā, nepieciešami apmēram 300 lati. “viss atkarīgs no tā, kur dzīvo. Mēs īrējām mājiņu milzīga ezera krastā, šo namiņu vīrs ar saviem kompanjoniem īrē jau vairākus gadus. Tās īre piecas dienas izmaksāja 420 eiro – citviet tas būtu dārgāk, jo mums kā pastāvīgajiem klientiem pienācās arī atlaides,” stāsta Una. Citi rallija fani dzīvoja kaut kur līdzās dopiem teltīs vai mašīnās – turpat dzīvoja, turpat skatījās. “tur ir ļoti dārga pārtika, bet mums ar to problēmu nebija, jo visu vedām līdzi no Latvijas un paši taisījām ēst savā namiņā,” secina Una.
Ja bija vēlēšanās iegādāties suvenīrus, bija jārēķinās, ka būs jāatstāj prāva naudas summa. Savukārt ieejas karte visām sacīkšu dienām vienam cilvēkam izmaksājusi 50 eiro.
Pastāvīgie braucēji uz Somiju noteikti dosies arī nākamgad. Vai turp brauks arī Una, vēl nav zināms, tomēr tas ir iespējams. “es esmu ceļotāja – mani divreiz nav jāmudina kaut kur braukt, katrā braucienā var pasmelties kaut ko jaunu. Mums ir klusa doma nākamgad aizbraukt arī uz pasaules rallija čempionāta posmu Vācijā,” atklāj Una.
