Pat vairāk nekā 40 grādu karstumā Gulbenes vidējās paaudzes deju kopas “Ratiņš” dalībnieki lepni un skaisti nesa savu latviešu tautas tērpu un izdejoja ielās un laukumos savu publikas iecienītāko repertuāru, kad no 11. līdz 15.jūlijam Itālijas pilsētā Padovā piedalījās starptautiskajā tautas mākslas festivālā “Eiropiāde”. Kopā ar septiņiem dejotāju pāriem bija mākslinieciskie vadītāji Kārlis un Iva Venti, kā arī mūziķe Ligita Plešanova – Jarusova, kura ar akordeonu spēlēja muzikālo pavadījumu visām Gulbenes kolektīva rādītajām dejām. “Gāja karsti!” “Dzirkstelei” atzīst ilggadējais “Ratiņa” dalībnieks Jānis Matisons, kurš Itālijā tāpat kā ikdienā dejoja vienā pārī ar savu dzīvesbiedri Marutu. No festivāla mājās pārvests itālisks iedegums sejā, jaukas atmiņas, kuras iemūžināja arī dejotāju fotoaparāti.
“Ratiņam” šī bija 18.reize, kad kolektīvs ikgadējā “Eiropiādē” pārstāvēja savu novadu un Latviju. “Nākamgad būs “Eiropiādes” 50 gadu jubilejas festivāls, kas noritēs Vācijā, Gothas pilsētā. Gribētos aizbraukt,” iecerēs ar “Dzirksteli” dalās I.Venta.
Sniedz piecus koncertus
Romantiskajā Padovā (dibināta 1183.gadā), kura tiek uzskatīta par senāko Ziemeļitālijas pilsētu ar šobrīd aptuveni 200 tūkstošiem iedzīvotāju, “Ratiņš” varēja sajust gan Galileo Galileja elpu (kura vārdu saista ar 800 gadus veco pilsētas Universitāti), gan Viljama Šekspīra savulaik šeit radīto tēlu – Romeo un Džuljetas – klātbūtni. Gulbenieši uzzināja arī, ka Padovas botāniskais dārzs ir “Unesco” Pasaules mantojuma sarakstā. To visu izjuta un izbaudīja “Ratiņš”, kura dalības principi “Eiropiādē” bija nemainīgi – dejošana festivāla atklāšanā, koncerti, sadraudzības vakari un balles, svētku gājiens un noslēguma priekšnesumi. Pavisam kolektīvs Itālijā piedalījās piecos koncertos. Brīvbrīžos gulbenieši centās redzēt pēc iespējas vairāk, apmeklējot muzejus, baznīcas, pilsētas operas teātri un izmēģinot braucienu ātrvilcienā, kurš kursē ar 140 kilometru ātrumu stundā. “Ratiņa” dalībnieki dzīvoja aptuveni 25 kilometru attālumā no festivāla norises vietas. I.Venta stāsta, ka šoreiz mitināšanās notikusi viesnīcā ārkārtīgi komfortablos apstākļos. Tur bija terminālo ūdeņu peldbaseins, kurā dejotāji varēja lieliski relaksēties pēc dejošanas tik karstā saulē, it kā visu laiku atrastos saunā. “Ratiņš” no savas kabatas apmaksāt atrašanos dārgajā viesnīcā nevarētu, palīdzību sniedza vietējais sponsors, kuram par godu kolektīvs speciāli sniedza vienu no saviem koncertiem.
Itālijā “Ratiņš” “Eiropiādes” atklāšanas koncertā sevi pieteica ar latviešu tautas deju “Maza, maza tā muižiņa” sava kolektīva vadītāja K.Venta horeogrāfijā. Turpretim divi citi Latvijas kolektīvi tajā pašā brīdī izpildīja šo deju Indras Filipsones horeogrāfijā. Skatītājiem bija interesanti. Savukārt festivāla noslēgumā latviešu kolektīvi izpildīja deju “Nerejati, ciema suņi” ar tautas mūziku Jāņa Purviņa horeogrāfijā. Tā ir ļoti efektīga, jo dejotāji kā papildu elementu izmanto tautiskās jostas. Ielu koncertos “Ratiņš” izdejoja un izdziedāja visu savu sirdij mīļāko un publikai saprotamāko repertuāru. “Izvēlējāmies parādīt tikai tās dejas, par kurām skaidri zinājām: cilvēki mūs sapratīs, viņiem tas ies pie sirds. Priekšnesumiem jābūt skaistiem un vienkāršiem,” saka I.Venta. Festivālā Itālijā uzstājās arī latviešu tautas mākslas kolektīvs no Minsteres.
Pilnībā apmaksā paši
Aizkļūšanu uz “Eiropiādi”, dalību tajā dejotāji no Gulbenes pilnībā apmaksāja paši. I.Venta atzīst, ka tas ir dārgs prieks, kas ne visiem bija pa kabatai. Šā iemesla dēļ daži nevarēja doties līdzi “Ratiņam” uz Itāliju, nācās pieaicināt braukt līdzi vienu dejotāju pāri no deju kopas “Rūsiņš”. “Tas jauki iejutās mūsu kolektīvā,” atzīst I.Venta. Jau pērn decembrī braucēji uz Itāliju pakāpeniski sāka maksāt dalības maksu, lai varētu īstenot savu mērķi. Sarūgtinājis tas, ka, braucienam iznomājot pašvaldības autobusu, novada dome pašdarbniekiem nav devusi pilnīgi nekādas atlaides. “Bija sajūta, it kā mēs nebūtu Gulbenes pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs,” secina I.Venta. Viņa uzsver, ka festivālā “Eiropiāde” gan citu kolektīvu pārstāvji, gan cilvēki no publikas nāk klāt “Ratiņa” dalībniekiem, vēlas iepazīties, pateicas par skaisto māksliniecisko sniegumu un laipnajiem smaidiem, par tautiskumu. Cilvēki arī jautā “Ratiņam”, no kurienes dejotāji ir atbraukuši, kādu valsti un kādu pilsētu, kādu kultūru viņi pārstāv. Daudzi festivāla dalībnieki Gulbenes dejotājiem jau ir kļuvuši par savējiem, ar viņiem tika izbaudīts atkalredzēšanās prieks. “Mūs atpazīst arī pēc tautas tērpiem, kurus nemainām jau vairākus gadus un arī nemainīsim,” smaida I.Venta. Bijis prieks Itālijā publikā sastapt latviešus, kuri tur dzīvo un strādā un pat ir izveidojuši ģimenes šajā valstī.
