Raudas ir karpu dzimtas zivis, kuras garumā var sasniegt 45 centimetrus, bet svarā — līdz 1,5 kilogramiem.
Raudas ir karpu dzimtas zivis, kuras garumā var sasniegt 45 centimetrus, bet svarā — līdz 1,5 kilogramiem. Šīs zivis ir daudzu makšķernieku pamatloms, ja ūdeņos nav vērtīgāku zivju sugu.
Raudas barojas ar planktonu, kukaiņiem, gliemjiem un aļģēm. Labākais makšķerēšanas laiks ir divas trīs stundas pēc saullēkta. Rudenī, kad ūdensaugi atmirst, raudas meklē dziļākus ūdeņus. Šo zivju makšķerēšanas sezona turpinās visu ziemu. Atkusnī, kad ūdenstilpēs ieplūst daudz sniega kušanas ūdeņu, raudas ķeras sliktāk, bet, palu ūdeņiem plokot, viņas arvien labāk “ņem” makšķernieka piedāvāto ēsmu.
Raudas mīt ezeros un upēs un ir dzīvīgas un viltīgas zivis. Lielākie eksemplāri parasti vairās no gaismas, tāpēc jāmeklē dziļos atvaros. Raudām patīk stingra smilšaina un oļaina gultne, mierīgas straumes un atvariņi. Viņas vislabāk ķeras tur, kur sekla straume pāriet vairāku metru dziļumā. Palu laikā raudas meklē klusus līčus, applūdušas pļavas, iegrimušus kokus un krūmus.
Raudas iebaro ar mīklu, sliekām, kartupeļiem, kviešu graudiem, kaņepēm, vārītiem miežiem un klijām. Iebarošanu ieteicams izdarīt vairākās vietās un makšķerēt tur pēc kārtas.
Arī makšķerēšanas laikā ūdenī var iemest nedaudz ātri grimstošas barības. Uz āķa parasti liek to pašu ēsmu, kuru izmanto iebarošanai.
Lai raudu makšķerēšana būtu sekmīga, ieteicams izmantot pēc iespējas mazākus āķīšus un tievākas pavadiņas. Raudas ēsmu parasti “ņem” uz gultnes vai tuvu tai, tāpēc ir svarīgi pareizi noregulēt svariņa un pludiņa attiecību. Raudas ir ļoti uzmanīgas, tāpēc nedrīkst nokavēt pieciršanu.
