Viktors Pērkons, pēc profesijas būdams ihtiologs, Druvienas pagastā meža vidū iecerējis ražot “meža mēbeles”, proti, izmantot medību trofejas mēbelēs un interjera elementos.
Viktora dzimtā puse ir Kurzeme, bet dzīves ceļš studiju dēļ aizvijies uz Rīgu. Tur iepazinies ar gulbenieti Signi, abi apprecējušies, un tā nokļuvis Gulbenē. Aptuveni pirms trim gadiem tikuši pie īpašuma Druvienas pagastā. Viktors atzīst, lai arī ir jūras biologs, viņam jau sen bijusi vēlme kaut ko veidot pašam ar savām rokām, darboties ar koku, ar dzīvnieku ragiem. Lēmuma pieņemšanu par pārcelšanos uz laukiem un sava biznesa uzsākšanu paātrinājis tas, ka no Rīgas dzīves jau esot bijis noguris. “Kad tikām pie šī īpašuma, prātoju, ko šeit varētu pasākt. Lopus tādā kūtī turēt negribējās, tad arī izdomāju, ka varētu te ražot mēbeles. Ja ir atbilstoša vieta, tad ir vērts pamēģināt!” saka Viktors, kurš prasmi izgatavot mēbeles apguvis pašmācības ceļā. “Rokas aug no īstās vietas. Galva arī ir. Un internets dara brīnumus,” atzīst Viktors, kurš jau ir krietni ietrenējis roku mēbeļu izgatavošanā, jo pašam mājās ir savas darinātās mēbeles, kuras izgatavojis galdniecībā pie drauga.
Treniņš bija veiksmīgs
2016.gada pavasarī Viktors uzzinājis par “Leader” programmu un iespēju startēt projektu konkursā. Tā bijusi laba iespēja iegūt finansējumu un nokļūt soli tuvāk sava mērķa sasniegšanai. Tādēļ viņš nodibināja savu uzņēmumu SIA “Meža mēbeles”. “Domāju – joka pēc patrenēšos un uzrakstīšu projektu par to, ko gribu darīt tālāk dzīvē. Sanāca diezgan veiksmīgi,” atceras Viktors.
Būvdarbi norisinājās no jūnija līdz septembrim. Ēka, kurā savulaik atradās kūts, tika pielāgota mēbeļu ražošanai un pārveidota par darbnīcu. Šobrīd būvniecības darbi ir pabeigti un ēka ir nodota ekspluatācijā. Ēku bija plānots nodot ekspluatācijā jau septembra beigās, taču šis termiņš tika pagarināts tāpēc, ka plānoto būvniecības darbu veikšanas ātrumu kavēja laikapstākļi, kā arī atsevišķi darbi, kuru nepieciešamība atklājās tad, kad uzsākti būvdarbi.
Tika veikta jumta konstrukciju nostiprināšana un nomaiņa, durvju un logu nomaiņa, grīdu betonēšana, sienu apdare, komunikāciju ierīkošana un ražošanas iekārtu iegāde, lai ēkā uzsāktu dažāda veida mēbeļu un interjera elementu, kuru apdarē izmantoti dzīvnieku ragi un ādas, ražošanu.
Viņš stāsta, ka sākotnēji kopējais piešķirtais finansējums bijis aptuveni 72 000 eiro, bet ticis samazināts līdz aptuveni 68 000 eiro darbnīcas izveidošanai un darbgaldu iegādāšanai, no kuriem 30 procenti ir pašu līdzfinansējums. Projektā bija ieplānota arī centrālapkure, bet tā tika noraidīta, jo ēka neatbilda attiecīgajiem būvnormatīviem: tai bija jābūt nosiltinātai, lai varētu ierīkot apkuri visā ēkā.
“Tad, kad rakstīju šo projektu, nevarēju atrast informāciju, ka mūsu valstī kāds kaut ko ražotu no ragiem un dzīvnieku ādām, bet Eiropā tas notiek. Tad sapratu, ka negribu ražot kaut ko tikai tīri no ragiem, bet gan jāliek koks un ragi kopā, jāmeklē savs individuālais dizaina piegājiens, lai izceltos starp šādu mēbeļu ražotājiem,” stāsta Viktors, kura ražotne, kā viņš pats atzīst, atrodas nekurienes vidū. “Tiks ražotas mēbeles meža vidū no mežā rodamajiem resursiem,” optimistiski saka Viktors, kurš pats ir mednieks, tāpēc dzīvnieku ragi esot tik tuva un sirdij tīkama lieta. Kad vien ir izdevība, viņš vienmēr dodas medībās. Savukārt par veiksmīgām medībām liecina Viktora iegūtās trofejas.
Vairāk raugās uz ārzemēm
Viktors iepērk brieža un aļņa ragus. “Esmu sazvanījies arī ar briežu dārziem, jo no viņiem arī var iegādāties ragus, bet tie ir ļoti dārgi, lai gan, visticamāk, daļa izejmateriāla būs jāiegādājas arī no viņiem. Zinu, ka ir cilvēki, kas staigā pa mežiem un meklē ragus. Tas ir viņu peļņas avots. Arī ragu uzpircēju ir saradies ka biezs,” stāsta Viktors. Kā izmantos ragus savās izgatavotajās mēbelēs? Piemēram, atpūtas krēslam no ragiem būs roku balsti, kā arī krēsla kājas, savukārt virsma tiks apšūta ar bebra ādu vai arī galds būs ar koka virsmu, bet galda kājas – no ragiem.
“Tie noteikti vairāk būs individuālie pasūtījumi. Tā kā Latvijā pirktspēja nav tik liela, es vairāk raugos uz ārzemēm,” runājot par eksporta tirgu, savus plānus neslēpj Viktors. Taču viņš plāno ražot ne tikai šādas mēbeles, bet arī parastas koka mēbeles. “Ja vietējie tādas vēlēsies, būs tāda iespēja pasūtīt, jo vienā šaurā nišā būs grūti pastāvēt. Klients varēs nākt arī ar saviem brieža vai aļņa ragiem, lai tos iestrādātu funkcionālās mēbelēs tā vietā, lai vienkārši piekārtu pie sienas,” saka Viktors.
Viņš cer, ka jau šī gada beigās darbgaldi mēbeļu ražotnē rūks jau nopietni un ar pilnu sparu. Kopā ar ģimeni viņš plānojis pārnākt uz dzīvi Druvienā līdz Ziemassvētkiem. “Iesākums nav nemaz tik vienkāršs. Ja viss aizies, kā iecerēts, tad, protams, ir doma paplašināties,” saka Viktors. Viņš plāno izmantot katru pieejamo iespēju startēt arī citos projektos, jo ideju viņam netrūkst.
