Gulbenietis Ainārs Biezais ir ziedu tirdzniecības menedžeris Vidzemē un Latgalē, bet pirms trim mēnešiem viņš realizēja sapni un uzsāka savu biznesu, atverot puķu veikalu.
SIA “Herons” puķu veikals atrodas tirdzniecības centrā “Beta”. Ainārs saka, ka viņš cilvēkiem dāvā emocijas un prieku. “Puķi neēdīsi un mugurā neuzvilksi, pēc nedēļas šī naudiņa it kā pazūd, bet cilvēkiem tas kaut uz neilgu brīdi sagādā prieku. Arī man ir prieks, ka varu dāvāt šo prieku citiem,” saka gulbenietis.
– Kas jūs pamudināja uzsākt savu biznesu?
– Sākumā man pat bija tāds uzskats, ka es visu mūžu gribētu būt par kalpu, bet pie labiem saimniekiem. Man ir daudz paziņu, kas ir uzņēmēji, un es lielos vilcienos zinu, ka tas nav nemaz tik vienkārši, ilgi tas arī mani atturēja sākt savu biznesu, jo vienkāršāk taču ir regulāri saņemt algu un ne par ko īpaši nedomāt. Un tomēr beigās es izšķīros par soli. Patiesību sakot, man jau sen bija sapnis par savu ziedu veikalu. Mans tiešais darbs ir tirdzniecības menedžeris, es piegādāju ziedus veikaliem Vidzemē un Latgalē, bet visu laiku man tomēr gribējās savu veikalu.
– Cik sen jūs strādājāt par tirdzniecības menedžeri ziedu biznesā?
– Nu jau kādus astoņus gadus. Un man šķiet, ka es esmu veiksminieks. Jebkuram cilvēkam dzīvē tiek piedāvāts ļoti daudz iespēju, jautājums tikai, vai mēs tās izmantojam. Protams, daudzas iespējas arī nemaz nav jāizmanto. Man tā ir sanācis, ka es vienmēr īstajā brīdī esmu paņēmis īsto iespēju. Arī šī bija viena no negaidītām iespējām. Agrāk es nebiju saistīts ne ar šo jomu, ne ar ziediem, taču tobrīd biju bezdarbnieks un meklēju darbu. Kāds mans paziņa strādāja ziedu biznesā. Sāku ar viņu runāt un nolēmu pamēģināt. Sāku braukāt līdzi, mācījos, bet tad paziņa nolēma iet prom, bet es jau biju apmācīts cilvēks, kas bija gatavs strādāt viņa vietā.
– Cik viegli vai grūti šobrīd ir uzsākt biznesu?
– Varētu teikt, ka uzsākt visu bija diezgan viegli, taču man jau bija iestrādes. Pirms vairākiem gadiem es jau biju sakārtojis visu dokumentāciju, taču pēdējo soli es vēl nespēru. Tikai tagad līdz galam īstenoju savu ideju.
Jā, varbūt šis laiks nebija īsti piemērotākais, taču man radās šāda iespēja. Arī visi apstākļi tā sakrita, ka man pat īpaši nebija jāsaspringst. Viss nokārtojās soli pa solim.
Varbūt tieši šis laiks bija mana iespēja. Es pats kā uzņēmējs netiku strādājis tā saucamajos ziedulaikos, kad visiem labi veicās. Varbūt man tas pat ir pluss, jo es neesmu redzējis šos labos laikus. Ja kādā dienā tagad veicas nedaudz labāk, man jau šķiet, kas tas ir ļoti labi. Tajos uzņēmējos, kas ir strādājuši labajos laikos, iekšā vairāk ir pesimisma, jo viņi atceras, kā bija tad, kad gāja pavisam labi, lai gan varbūt arī tagad nemaz tik slikti neiet. Man nav, ar ko salīdzināt, taču man ir uz ko tiekties. Es sāku no nekā, bet ar visiem ir jānorēķinās, nedrīkst atstāt sliktu iespaidu par sevi jau pašā sākumā. Galvenais, šobrīd ir spēt tikt galā ar visiem izdevumiem. Jā, varbūt tie izdevumi pašreiz arī nav lieli, bet jaunam uzņēmējam, kam nav nekā, arī šie nelielie izdevumi ir pietiekami lieli. Ļoti daudz tiešām apēd nodokļi. Protams, uzņēmēji un viņu maksātie nodokļi arī uztur valsti, bet cik tie ir sabalansēti un taisnīgi? Tajā pašā laikā nekādu pretimnākšanu no valsts nevar sagaidīt. Varbūt jaunam uzņēmējam vajadzēja ļaut nedaudz iestrādāties un atļaut nopelnīt kādu naudu, pēc tam tad arī maksāt visus nodokļus.
– Uz milzīgu peļņu taču uzreiz necerējāt?
– Protams, necerēju, ka uzreiz viss tā veiksies un būs milzīga peļņa, man vairāk bija doma izveidot kaut ko savu. Un man patīk šis darbs. Es, piemēram, nekad nebūtu vēris vaļā gaļas veikalu vai kādu citu, jo tas man vairāk ir kā vaļasprieks, kā kaut kas skaists līdztekus manam darbam. Protams, es apzinos, ka jebkuram biznesam ir jāpelna nauda, taču man laikam tas nebija primārais, gribējās vienkārši kaut ko savu.
– Gulbenē mums ir jau vairāki ziedu veikali, vai jums nebija bail no konkurences?
– Pārējos neuztveru kā konkurentus. Mēs ilgu laiku jau esam strādājuši kopā. Turklāt man arī nav domas izkonkurēt pārējos un atņemt viņiem klientus. Cilvēkiem vienkārši būs lielāks piedāvājums, turklāt man ir citādākas puķes. Vairāk lieku akcentu uz telpaugiem – pašam tie patīk un interesē pat vairāk nekā grieztie ziedi, jo telpaugiem mūžs tomēr ir garāks. Kad biju mazs puika, atceros, ka man rokās nonāca kāda grāmata, kurā bija viss aprakstīts par istabas puķēm – valsts, no kurienes tā ir nākusi, kā tā dzīvo dabīgajos apstākļos, ko tā dara pie mums uz palodzes, un dažādi eksperimenti, ko ar šo puķi vēl var iesākt. Kopš tiem laikiem man ir šī interese par visiem šiem lapaiņiem. Tā laikam bija vienkārši sagadīšanās, ka pēc daudziem gadiem esmu tam atkal pievērsies.
“Ziedus pērk mazāk – nepērk piecus ziedus, pērk vienu, bet latvieši tomēr ir puķu mīļotāju tauta.”
Ainārs Biezais
– No kurienes pie mums nonāk ziedi?
– Ziedi nāk no visas pasaules. Tos visus sākumā saved uz Holandi, kur notiek lieli ziedu tirgi, un pēc tam, kad tie jau ir nopirkti, tos visus atkal izvadā pa visu pasauli. Pirkšana notiek ar interneta starpniecību. Protams, arī tepat Latvijā un Gulbenē tiek audzēti ziedi, taču šis apjoms ir pārāk mazs, lai mēs būtu interesanti lielos tirgos. Holandē, piemēram, audzētāji ir apvienojušies, viņiem ir milzīgas plantācijas, bet mums šeit katram ir sava siltumnīca. Taču, protams, arī es esmu iepircis puķes no vietējiem audzētājiem. Un mūsu pašu vietējā rozīte ir skaista.
– Pircējiem jau vissvarīgāk ir, lai zieds ir svaigs un tas priecē pēc iespējas ilgāk.
– Tas laikam tomēr ir atkarīgs no mentalitātes. Mēs atnesam puķi mājās, gribam, lai viņa stāv nedēļu, priecē pēc iespējas ilgāk, kad ziedu pērkam veikalā, skatāmies, lai tas būtu pumpurā. Citās valstīs ir citāda attieksme. Tur ziedu cenšas dāvināt pašā plaukumā, lai tajā brīdī viņš izskatītos visskaistāk, lai cilvēkam tajā brīdī sagādātu skaistas emocijas. Pēc tam pēc dienas viņš pat var nobirt. Arī mazie telpaugi ir domāti tam brīdim, kamēr viņi ziedi. Piemēram, uzliec to pašu sanpauliju vai ciklamenu uz galda, lai viņa priecē tajā brīdī. Kad tā beidz ziedēt, izmet ārā un nopērc jaunu. Mums, protams, nav tik daudz naudas, tādēļ mēs arī cīnāmies un pūlamies tās saglabāt, bet viņi pat neiedomājas, ka viņas vajadzētu mēģināt saglabāt.
– Kuri ir jūsu mīļākie ziedi?
– Īstenībā man tiešām grieztie ziedi nemaz tik ļoti nepatīk. Nē, protams, ir patīkami, kad kāds uzdāvina kādu ziedu, taču man tiešām vairāk patīk telpaugi, turklāt nevis tie ziedošie, bet tieši zaļie, kas varbūt pat nekad neuzziedēs.
– Vai arī savus tuvos cilvēkus bieži iepriecināt ar ziediem?
– Man patīk apkārtējos cilvēkus apsveikt vienkārši tāpat, bez jebkāda iemesla, piemēram, aizeju pie friziera un uzdāvinu ziedu. Cilvēki tad ir ļoti pārsteigti un jautā – kāpēc? Bet man vienkārši patīk iepriecināt cilvēkus un, manuprāt, nav vajadzīgs nekāds īpašs iemesls, lai to darītu.
– Kādas ir domas par attīstību?
– Man gribas vēl lielāku dažādību ziedu izvēlē, turklāt gribas piedāvāt cilvēkiem neredzētus un eksotiskus ziedus. Kamēr es nebiju pats saskāries, tikmēr pat nevarēju iedomāties, ka telpaugu ir tik daudz. Un man arī tagad nereti vēl gadās iepazīt kādu pilnīgi jaunu puķi. Es ceru, ka cilvēkiem arī ar laiku būs lielāka rocība un viņi varēs atļauties nopirkt puķes.
– Vai jūs domājat, ka ekonomiskā situācija varētu uzlaboties?
– Es, tāpat kā visi, ceru, ka tas tā notiks. Ja necerētu, es droši vien neko nedarītu. Man vispār patīk uzņēmīgi cilvēki, kas kaut ko dara, nevis tikai vaid un raud. Jā, varbūt ir slikti, bet gan jau būs labāk. Es sevi mierinu, ka varbūt arī manis maksātie nodokļi nes kaut kādu labumu un kaut nedaudz palīdz valstij.
Kad sākās krīze, es domāju, ka ziedu biznesam ir pilnībā jāsabrūk, bet nē, protams, ziedus pērk mazāk – nepērk piecus ziedus, pērk vienu, bet latvieši tomēr ir puķu mīļotāju tauta. Ir pat tādi cilvēki, kas pērk kādu puķi dāvināšanai un nopērk arī sev kādu vienu, ja tā ir ļoti iepatikusies.
– Ko jūs varētu ieteikt citiem, kas vēlas uzsākt savu biznesu?
– Ja ir pārliecība un vēlēšanās, tas ir jādara, taču tam ir jāpieiet ļoti pārdomāti. Varbūt pirms kāda laika varēja pamēģināt jeb ko, tagad pamēģināt neizdosies, tagad ir jābūt stingrai pārliecībai par to, ko darīsi. Jebkura joma ir perspektīva, ja tikai pats tici savai idejai un dari visu iespējamo, lai to veiksmīgi realizētu.
