Valtis Krauklis uzskata, ka pašvaldības darbā ir jāatzīst arī neizdarības
Kurš deputāts šogad visbiežāk ir pārsteidzis kolēģus novada domē, publiski uzdodot neērtus jautājumus? Pēc “Dzirksteles” vērojumiem tas ir Valtis Krauklis. Viņš nav baidījies kādā brīdī būt viens aci pret aci ar pārējiem, lai uzsāktu diskusiju.
“Pajautājiet, kur es “uzvelkos”! Es nepastāvu uz to, ka tikai man ir taisnība. Taču nesaprotu, kāpēc reizēm turpinām darīt pa vecam arī tad, ja novada domē esam izrunājušies un sapratuši, kas ir nepareizi, un lielākā deputātu daļa tam ir piekritusi,” saka V.Krauklis.
– Brīžiem liekas, ka izpildvara darbojas atsevišķi no deputātiem?
– Mani tracina situācijas, kad sēdē skatāmie jautājumi nav sagatavoti. Nevajag ņemt ļaunā. Vajag vienkārši katram izvērtēt, ko esmu un ko neesmu izdarījis. Arī es neesmu izdarījis visu, ko gribētu un ko vajadzētu paveikt. Taču es tomēr gribētu, lai mēs šogad vai nākamgad atrastu risinājumu sasāpējušajiem jautājumiem. Ja to neizdarīsim, sabiedrībā visu laiku saglabāsies spriedze. Iedzīvotājiem es rosinātu biežāk deputātiem un novada domes darbiniekiem rakstiski jautāt. Tā būs arī iespēja saņemt rakstisku atbildi. Galvenais ir neignorēt citam citu, bet uzturēt sarunu!
– Vai kādreiz kāds novada iedzīvotājs pasaka paldies, ka esat palīdzējis?
– Reizēm paldies pasaka arī tas cilvēks, kurš, vēršoties pie manis kā novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja, ir saņēmis negatīvu atbildi. Piemēram, ne jau visus mēs varam uzņemt pašvaldības dzīvokļu rindā. Tad tā arī vajag pateikt, kaut tas ir sāpīgi! Reizēm cilvēki saka, ka nav vērts ar savām problēmām nākt uz novada domi, jo mēs jau neko nevaram palīdzēt. Ir, kad nevaram, bet ir, kad varam palīdzēt! Piemēram, kā varam palīdzēt atrast risinājumu tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba un nespēj samaksāt par dzīvokli? Esmu uzdevis šo jautājumu novada domes Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājam Alvilam Pētersonam. Gaidu, kad šī nodaļa deputātiem pavēstīs savu skatījumu. Arī es esmu novada domē izteicis savus priekšlikumus. Viens no tiem ir tāds, ka pilsētā daudz cītīgāk ir jāaicina uz pārrunām parādnieki. Būtu tikai normāli, ja pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis katru pirmdienu aicinātu pie sevis šos cilvēkus. Ir kopā jāmeklē risinājums, kā nomaksāt parādus. Izmantojot savas deputāta tiesības, pamēģināju uzaicināt uz pārrunām desmit parādniekus, no kuriem atnāca astoņi. Mēs izrunājāmies. Secināju, ka vienam no parādniekiem patiešām ir lielas problēmas, bet pārējie varētu arī sākt kārtot savas saistības.
– Varbūt ir jāļauj, lai tiesa lemj par parādu piedziņu?
– Ja visi komunālo pakalpojumu sniedzēji savus parādniekus sūdzēs tiesā, ak, vai! Tā būs nevis viena, bet vairākas tiesvedības! Tad pēkšņi izrādīsies, ka ir jātiesājas arī ar māmiņu, kura strādā par minimālo algu un viena pati uztur savus bērnus! Risinājuma nebūs. Tāpēc ir jāzina situācija, jārunā! Tas ir līdzdarbošanās darbs, kas pašvaldībā ir jāveic ikdienā, bet mēs to diemžēl neveicam vai arī veicam nepietiekami. Tas attiecas ne tikai uz pilsētu, bet arī uz pagastu pārvaldēm. Un tomēr Gulbenē šis darba apjoms ir vislielākais, jo te arī ir vislielākais pašvaldības dzīvojamais fonds. Regulāri uzturot kontaktus ar parādniekiem, ātri vien arī kļūst skaidrs, kurš melo, acīs skatoties un kurš mēģina rast risinājumu. Diemžēl mūsu sabiedrībā kļūst arvien vairāk tādu cilvēku, kuri negrib strādāt un negrib maksāt par ērtībām, kuras izmanto. Un vienalga mums ar šiem cilvēkiem ir jārunā! Kaut vai uz ielas! Man tā bieži vien notiek. Cilvēks vēl apjautājas, kur un kad var mani satikt. Varbūt kādam ir svarīgi vienkārši atnākt un izkratīt sirdi.
– Gulbenes slidenākā problēma šajās dienās ir trotuāru uzturēšana. Jūs pirmais par to sākāt runāt.
– Tāds kailsals, kāds bija 21.novembrī, negadās bieži. Uzskatu, ka todien Gulbenē bija jāmobilizē visi spēki, lai maksimāli tiktu kaisīti trotuāri un novērsta to slīdamība. Īpaši bīstamākajās vietās! Mēs dzīvojam 21.gadsimtā! Ne tikai pilsētā, arī pagastos trotuāri ir domāti ikviena gājēja ērtībām un diemžēl arī par sodu tiem iedzīvotājiem, kuriem pašvaldība Gulbenē liek šos trotuārus uzturēt kārtībā. Vai cilvēks ir vainīgs, ka gājēju ietve pilsētā atrodas blakus viņa nekustamajam īpašumam? Bet mēs liekam vēl sodītāju komandai sekot viņam pa pēdām. Nav pareizi. Iedzīvotājiem nebūtu problēmu ziemā diendienā tīrīt un kaisīt trotuārus, ja visi dzīvotu mājās. Taču cilvēkiem ir jādara savs maizes darbs. Daudzi strādā maiņās. Daudzi mēro tālu ceļu uz darbu. Ja pa to laiku, kamēr cilvēka nav mājās, dabas apstākļi steidzami mudina tīrīt un kaisīt trotuāru, nav, kas to izdara. Tāpēc gājēju ietvju tīrīšana Gulbenē būtu jānodrošina pilsētas pārvaldei, lauku teritorijā – pagastu pārvaldēm. Tāpēc novada domes nākamā gada budžetā nauda gājēju ietvju tīrīšanai ir jāparedz tāpat, kā mēs to paredzam ielu un pašvaldības pārziņā esošo ceļu tīrīšanai. Jā, naudas nav. Esam nokavējuši. Uzskatu, ka tā ir izpildvaras – J.Nagļa un novada domes izpilddirektores Sarmītes Krišānes – neizdarība. Esam baroti ar solījumiem.
Trotuārus esam izbūvējuši, ielas esam salabojuši, kultūras centru izremontējuši, starpbūvi starp vidusskolu un ģimnāziju uzcēluši. Skaisti! Bet tas radījis arī problēmas, kas jārisina ikdienā. Domāsim, kā visu to mums kopīgi saglabāt, uzturēt un kā veidot mūsu novadu vēl pievilcīgāku.
– Rosinājāt arī revidēt bāriņtiesas.
– Tas ir ļoti atbildīgs darbs. Visu cieņu bāriņtiesām, taču tām ir jāatskatās uz savu padarīto. Par noslogotību varam diskutēt. Varbūt domāju nepareizi, bet uzskatu, ka novadā bāriņtiesās vadošos amatos ir par daudz cilvēku. Ne visās bāriņtiesās ir vienādi liels darba apjoms. Tāpēc arī bija rosinājums veikt analīzi. Gaidu, kad mums, deputātiem, savu ziņojumu sniegs novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.
– Noteikti ir savs viedoklis arī par gaidāmo skolu optimizāciju?
– Ir jautājumi, kuri šajā sakarā būtu pētami dziļāk, uzklausot visus viedokļus.Tas būtu jādara novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļai Arņa Šķēla vadībā. Esmu piedalījies diskusijās, piemēram, biju arī Gulbenes vidusskolā, kur skolotāji un skolēnu vecāki runāja par šo tēmu. Jutu, ka visiem ir skaidrs: vidusskolu novadā un pilsētā ir par daudz! Gulbenē ir līdzās jābūt ģimnāzijai un pamatskolai līdz 6., bet varbūt tomēr līdz 9.klasei. Jāsaglabājas arī Gulbenes 2.vidusskolai, kurā turpinās mācīties arī bērni ar kustību traucējumiem un īpašām vajadzībām. Jābūt arī vakarskolai. Ja man būtu iespēja, pēc skolu optimizācijas es izsludinātu konkursu uz šo izglītības iestāžu vadītāju krēsliem. Jābūt skaidrai arī shēmai, kur pēc reformas paliks pedagogi, kur tehniskie darbinieki. Rūgtums būs jebkurā gadījumā. Mēs katrs baidāmies zaudēt darbavietu. Bet mēs redzam, ka skolēnu skaits krasi samazinās. Gribētos jau uzturēt mazās lauku skolas novadā pēc iespējas ilgāk. Arī tādu, kāda ir Druvienā. Skolai tur ir kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājas nozīme. Redzēs, vai pietiks finansējuma un cik ilgi spēsim uzturēt šo izglītības iestādi.
– Jūsu domas par pašvaldības publisko iepirkumu organizēšanu!
– Manuprāt, novada domē būtu jāveido nodaļa, kuras darbinieku pienākums būtu ikdienā strādāt tikai šajā jomā. Tas ir ļoti sarežģīts darbs un arī liela atbildība. Deputātiem strādāt iepirkumu komisijā šobrīd ir grūti, jo tas prasa pārāk daudz laika. Mēs no savas puses varam padomāt, kā šo darbu izdarīt labāk. Vai pretendenti publisko iepirkumu laikā savā starpā kaut ko sarunā, par to ir grūti spriest. Skaidrs, ka būtu vēlams, lai pēc iespējas biežāk pašvaldības izsludinātajos iepirkumos uzvarētu vietējās firmas. Nav tā, ka nekad un nevienā iepirkumā nevaram to paredzēt. Piemēram, publiskajos iepirkumos par pārtikas piegādi pašvaldības iestādēm varam konkursa nolikumā iestrādāt, ka pieņemsim piedāvājumus tikai no tādiem pretendentiem, kuri atrodas 50 kilometru rādiusā. Tas pavērtu iespēju vietējiem zemniekiem skolas un bērnudārzus apgādāt ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm.
