Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” ievietota iniciatīva par esošo 119 novadu pārveidošanu, izveidojot 10 spēcīgus novadus, starp kuriem ir arī Gulbenes novads.
Rasma Meisīte, Daukstu pagasta iedzīvotāja
Lasot ieteikto iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv”, mana pirmā doma ir vilšanās par kārtējām pārmaiņām, jo pavisam nesen šķīrāmies no rajonu iedalījumiem, lai mainītu iedalījumu uz 110 novadiem un 9 republikas nozīmes pilsētām. Šīs pārmaiņas ir bijušas liekas, jo domāju, ka tik daudz novadu nav vajadzīgs. Atbalstu iniciatīvas pamatojumu, ka teritoriāli lielākos novados sabiedrība iegūs teritorijas pārvaldi ar saskaņotu plašas teritorijas attīstības plānu un finansējumu, jo šobrīd katrs novads tērē savus līdzekļus atsevišķi un pēc novada domes ieskatiem. Vissāpīgāk tas izpaužas ceļu remontdarbos, jo viens ceļš var vīties cauri vairāku novadu teritorijām, tā sarežģījot tā uzturēšanu un uzlabošanu. Plašāku novadu teritorijās šī problēma būtu vieglāk risināma. Iniciatīva iesaka izveidot 10 jaunus novadus: Ventspils, Kuldīgas, Liepājas, Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Gulbenes, Rēzeknes, Daugavpils un Jēkabpils novadus. Ir nepieciešams samazināt skaitu, bet domāju, ka 10 novadu būtu par maz, jo to centri atrastos pārāk tālu no lauku iedzīvotājiem un lauki tiktu aizmirsti, visu veidojot tikai 10 novadu centros. Vēsturiski bijuši 26 rajoni, un, manuprāt, tie labi tika galā ar tam piešķirto finansējumu un tā sadali. Esmu par pārmaiņām, lai gan saprotu, ka tas atkal prasīs lielus ieguldījumus laika un naudas izteiksmē. Šai iecerei vēl ir nepieciešams daudz uzlabojumu un paskaidrojumu, lai tā tiktu realizēta.
Ritvars Sebris, lizumnietisEsošo 110 novadu skaitu samazināšanu vērtēju pozitīvi, bet, vai tos samazināt līdz 10 vai citam skaitlim, tas jau ir cits jautājums. Kā jau iniciatīvas autors minēja, šis skaits ir nedabīgi liels un traucē veikt saskaņotas darbības infrastruktūras un citos jautājumos tam piekrītu. Jāpiemin arī, ka Latvijā novadi ir stipri atšķirīgi teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā, tādēļ ir grūti pielīdzināt vienu reformu, kas strādātu visos novados. Mazākos novados veiktās novada funkcijas būtu ekonomiski izdevīgāk veikt lielākā novadā. Apvienošana ļautu arī samazināt birokrātu skaitu – vairs nevajadzētu tik daudz domes deputātu un citu amatpersonu, tas padarītu administrāciju lētāku. Bet mazs novadu skaits var arī radīt neērtības iedzīvotājiem. Atkarībā no novada ģeogrāfiskā izvietojuma iedzīvotājam var nākties braukt lielus attālumus, lai nokārtotu jautājumus, ko var atrisināt tikai novada centrā, amatpersonu attālināšanās no cilvēkiem, nevienmērīga līdzekļu sadale un potenciāli vēl straujāka lauku izmiršana. Lielākos novados dome novada centrā ne vienmēr zina un, pat ja zina, ne vienmēr dara to, kas ir viena vai otra pagasta labākajās interesēs, turklāt ir pagasti, kas jau šobrīd cieš tādēļ, ka ir spējīgi uzturēt paši sevi, taču pieder pie novada un finanses tiek virzītas caur to. Palielinot novadus, šādas problēmas kļūs vēl izteiktākas. Latvijā ir jau mēģināts veikt šādas izmaiņas, taču tas nesekmējās, jo atdūrās pret Saeimas deputātu lēno lēmumu pieņemšanu un viedokļu sadrumstalotību. Pārmaiņas ir vajadzīgas, taču bieži aiz šīm iniciatīvām slēpjas kāds, kurš vēlas piepelnīties no Eiropas fondiem. Cerams, ka tā nebūs arī šoreiz.
Guna Pūcīte, Gulbenes novada domes deputāte
Ideja konceptuāli ir atbalstāma. Varbūt diskutējams ir
jaunveidojamo novadu skaits, reģionālie centri un kritēriji, pēc kādiem tos izvēlēsies un veidos, bet tas, ka esošais teritoriāli administratīvais iedalījums nav sevi attaisnojis, manuprāt, ir pierādījies vairākkārt. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība realizē pārvaldi. Respektīvi, katrā mazajā novadā pašvaldība savas kompetences, kurā ietilpst gan vadības prasmes, gan iespējas piesaistīt investīcijas, gan spēja “politiski sakārtot lietas” un vēl citas, ietvaros realizē pārvaldi. Taču, realizējot uzticēto pārvaldi, primārajam, ir jābūt novada pamatiedzīvotājam ar konkrētām pamatvajadzībām un vēlmēm, kuru dēļ viņam dzīvot un augt tieši šajā novadā, nevis emigrēt vai urbanizēties. Diezgan bieži sanāk būt mazajos kaimiņnovados – Rugājos, Baltinavā, Apē, Lubānā, Cesvainē. Domāju, ka vietējai pašvaldībai realizēt pārvaldi tur nenākas viegli – vajadzības ir tikpat lielas un svarīgas kā lielajos novados, bet iedzīvotāju un finanšu resursu apjoms ir nesalīdzināmi mazāks. Ir eksistence, nav attīstības! Un tā ir lielākajā daļā valsts teritorijas. Valsts politika mērķtiecīgi un stratēģiski ir jāvērš uz lauku stiprināšanu ar sakārtotu ceļu tīklu, infrastruktūru, kvalitatīvu izglītību un medicīnu. Nepieciešama skrupuloza plānošana atbilstoši mūsdienu vajadzībām. Iespējams, esošo administratīvo teritoriju apvienošana ir viens no veidiem, kā to var izdarīt. Vienlaikus ir argumentēti jāspēj pamatot šādas reformas vajadzība, jāuzklausa sabiedrības viedoklis un pats svarīgākais – jārīkojas Latvijas labā.
