Pašvaldību vadītājiem līdz 1.jūlijam bija jāpauž viedoklis par novadu reformu.
Pašvaldību vadītājiem līdz 1.jūlijam bija jāpauž viedoklis par novadu reformu. Rajona pašvaldības jau izteikušas savu nostāju un apzinājušas iedzīvotāju domas, bet kopumā no 540 Latvijas pašvaldībām mazāk nekā puse iesūtījušas savus priekšlikumus līdz noteiktajam termiņam.
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups uzskata, ka, veidojoties novadiem, viņa vadītajai pašvaldībai būs jāpievienojas Gulbenes pilsētai, kas, protams, radīs problēmas.
“Izsakoties par novadu veidošanu un pagastu apvienošanu, man nāk prātā pagātne, kas ir saistīta ar viensētu apvienošanu kolhozos, īpaši pēc 1949. gada 25.marta izsūtīšanas. Pirms tam ikviens savā sētā labi saimniekoja. Atceros pirmo kolhoza dibināšanas sapulci Rankā, kam deva Fridriha Engelsa vārdu. Toreiz sākums bija cerību pilns, jo visiem piemita darba un zemes mīlestība. Tomēr drīz vien cerības pagaisa,” atceras R.Apalups.
Apvieno mazos kolhozus
“Apvienošanas process turpinājās. No vairākiem maziem kolhoziem izveidoja vienu lielu. Tā rezultātā veidojās spēcīgas kopsaimniecības, bet bija arī tādas, kas “grima aizvien dziļāk purvā”. Valsts piešķīra ievērojamus līdzekļus lauksaimniecības zemju meliorācijai, kreditēja celtniecību, tāpēc lauki pamazām atkopās. Sākās Atmodas laiks. Kopsaimniecības vienu pēc otras likvidēja. Laukos visu, kas grūtāk vai vieglāk bija uzcelts, nepārdomāti noārdīja. Ar motorzāģiem nogrieza govīm galvas, nojauca lielfermu jumtus, izņēma logus un durvis, nedomājot par turpmāko, izdemolēja daudzas celtnes. Tagad lauki atkal ar grūtībām, gausi, bet pamazām atkopjas. Atceroties pagātni, velku paralēles ar novadu veidošanu,” saka pašvaldības vadītājs.
Katrai lietai ir plusi un mīnusi
R.Apalups uzskata, ka pirms veidot kaut ko jaunu, jānoskaidro pozitīvais un negatīvais, lai secinātu, kā ir vairāk. “Nedomāju, ka rajonā kopumā veidosies vienāda situācija. Daudz ko noteiks pagasta ģeogrāfiskais izvietojums un infrastruktūra. Viens no priekšnoteikumiem ir sakārtoti ceļi. Tiem jāsaista ne tikai Stāmeriena ar Kalnienu. Ceļiem jābūt uz katru māju. Arī pirmā Ulmaņa laikā katrs saimnieks gādāja, lai ceļš uz viņa māju būtu izbraucams un gluds. Uzskatu, ka Stāmerienas pagastā obligāti nepieciešams asfaltēts valsts nozīmes ceļš no Stāmerienas līdz Kalnienai. Jābūt sakārtotiem pašvaldības apsaimniekošanā nodotajiem ceļiem, lai jebkurā gadalaikā jebkādos apstākļos cilvēki var nokļūt mājās, lai viņus nepieciešamības gadījumā var apmeklēt ārsts, pastnieks un citi,” pārliecināts R.Apalups.
Jābūt satiksmei un sakariem novada centru
Pašvaldības vadītājs kā otru noteicošo priekšnoteikumu min satiksmi ar novada centru. Stāmerienai pēc pašreizējā novadu plānojuma centrs ir Gulbenes pilsēta. “Ar bānīti vien ir par maz, jo tas kursē gar pagasta vienu malu. Ja agrāk autobuss no Stāmerienas uz Gulbeni kursēja trīs un pat četras reizes dienā, tad pašlaik tikai rītā un vakarā, bet sestdienās un svētdienās satiksmes praktiski vispār nav. Jābūt satiksmei arī pagastā, jo pasts, veikals, medicīnas punkts, aptieka un citas iestādes atrodas pagasta centrā.
Jābūt skaidrai nostājai, kādas būs sazināšanās iespējas ar novada centru, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kontaktētos ar kādu valsts iestādi. Nav zināms, kādi būs pasta pakalpojumi. Šobrīd pagastā ir divas pasta nodaļas. Protams, ekonomiski izdevīga būtu viena nodaļa, bet cilvēkiem pasts ir vajadzīgs. Ja ne katru dienu, tad vismaz reizi nedēļā. Laukos izveidoja, tad – likvidēja krājkases, lai gan arī tās ir nepieciešamas,” spriež R.Apalups.
Varbūt divas skolas ir par daudz
“Arī pēc novadu izveides pagastā jābūt skolai. Stāmerienas pagastā šobrīd ir divas mācību iestādes. Saprotu, ka vienai pašvaldībai tas ir par šerpu, ja šodien abās skolās kopā audzēkņu skaits ir tāds, kāds bija kādreiz vienā. Tomēr jāņem vērā pagasta teritorijas izvietojums, un sākumskolas klašu mazajiem bērniem pašiem nokļūt no Kalnienas uz Stāmerienas pamatskolu nebūtu prāta darbs. Lai atrisinātu šo problēmu, pagastam ir nepieciešams speciāls autobuss jaunāko klašu skolēnu pārvadāšanai, bet otrs – skolēnu nogādāšanai uz mācību iestādēm, kas atrodas Gulbenē. Pašlaik nedaudz labākā situācijā ir bērni, kuri mācās Stāmerienas pamatskolā. Kalnenieši lielākoties dzīvo centrā, tāpēc uz skolu nāk kājām,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs.
Cilvēkiem jāsaņem sociālie pakalpojumi
R.Apalupa darbā vērotais liecina, ka pagasta ļaudīm ir būtiski sociālie pakalpojumi. “Cilvēkiem kārtojami dažādi dokumenti, nepieciešamas izziņas un apliecinājumi, bet kas var atbildēt, kādus dokumentus varēs saņemt agrākajos pagastu centros, pēc kādiem nāksies mērot ceļu uz novada centru. Mazsvarīgi nav arī komunālie pakalpojumi. Kāds būs to izvietojums?
Lai ar godīgu sirdsapziņu pieņemtu lēmumu par novadu izveidošanu, visiem iepriekš minētajiem jautājumiem jau bija jābūt sakārtotiem dabā, lai tad tos vēlreiz uzrakstītu uz papīra, tādējādi cilvēkiem apsolot, ka tas tā būs. Mums arī vajadzētu rīkoties līdzīgi zemniekiem, kuri Ministru prezidentam Einaram Repšem prasa noteiktu solījumu atlīdzināt par lauksaimnieciskajiem zaudējumiem. Ja viņš solījumu turēs, arī zemnieki gatavi dažos jautājumos piekāpties. Tādai vajadzēja būt arī pašvaldību rīcībai – lēmumu par novadu izveidi pieņemt tad, kad tam radīti nepieciešamie apstākļi,” uzskata R.Apalups.
Pasakām par ideālismu neticu
“Diemžēl neesmu pārliecināts, ka novados kādam interesēs nomales. Līdzīga situācija ir arī tagad, kad pagasta centrs tomēr atšķiras no nomales. Tā bija kolhozu un pirmās neatkarīgās Latvijas laikā, jo tīrums, kas atradās tuvāk saimnieka mājai, bija apkopts labāk, nekā tālākais. Lai man neviens nestāsta pasakas, ka viss būs ideāli un vienādi. Runājot konkrēti par Stāmerienas pagastu, ir jāsakārto kanalizācija, lai nepiesārņotu Pededzes upes baseinu, un ūdens apgāde, jo šobrīd tajā, ko saņemam, baltu veļu mazgāt nevaram.
Vai kāds var droši solīt, ka pēc novada izveidošanas Stāmerienas pagasta budžetā naudas būs vairāk nekā līdz šim? Ja tagad budžets ir 150 000 latu, vai pēc tam pagasts varēs rīkoties ar 160 vai 170 000 latu? Šaubos, vai tā būs. Labi, ja saglabātos līdzšinējā budžeta apjoms, bet ko darīt tad, ja naudas būs vēl mazāk?” jautā R.Apalups. Viņam nav skaidri izteikumi par to, ka Eiropas Savienība labprātāk piešķirot līdzekļus dažādu projektu īstenojumam lielākās teritorijās.
“Ceļi, kanalizācijas, ūdens padeves sistēmas un skolas ir jāremontē visos pagastos, ne tikai Stāmerienā. Pašvaldību vajadzības ar dažiem izņēmumiem arī ir visiem vienādas. Tāpēc, manuprāt, būtu pareizi, ka trīs pašvaldības ar vienādām problēmām izstrādā projektu, piemēram, par 200 000 latu un šo summu sadala atbilstoši katras pašvaldības vajadzībām. Uzskatu, ka mēs Eiropai pārāk daudz piekāpjamies. Vai esam aizmirsuši dziesmu par to, ka mēs gribam būt kungi mūsu skaistajā zemē, ka šī zeme un pilsētas ir mūsu? Vai valsts suverenitāti atkal neatdodam vieglām rokām?” spriež pašvaldības vadītājs.
“Runā, ka tās pašvaldības, kas nevēlēsies apvienoties vai pievienoties, piespiedīs ar varu. 1941.gada jūnijā un 1949.gada martā arī izveda ar varu. Daudz ko var paveikt ar varu, bet vai šāda rīcība uzskatāma par demokrātisku? Ir daudzas lietas, kur demokrātijas ir par daudz, bet šajā gadījumā tās var izrādīties par maz. Kam ir vajadzīga valsts un pagasts, ja mēs nerēķināmies ar cilvēkiem, kas tajā dzīvo? Valdībai, likumiem un pat partijām ir jāstrādā cilvēku labā, ” saka Raitis Apalups.
***
Fakti
Līdz 4.jūlijam savus priekšlikumus par novadu izveidi izteikušas 500 Latvijas pašvaldības. Tas nozīmē, ka viedokli pauduši 92 procenti no visām vietējām pašvaldībām. Saņemto atzinumu apkopošana vēl turpinās.
Piedāvāto 102 novadu projektu atbalstījuši nedaudz vairāk kā 29 procenti no visām Latvijas pašvaldībām.
Līdz noteiktajam termiņam savu viedokli par novadu izveidi no 14 ministrijām reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram bija iesūtījušas tikai trīs ministrijas.
102 novadu veidošanas projektam atbalstu paudušas 144 pašvaldības. 224 pašvaldības atbalstījušas atšķirīgu apvienošanās ceļu, septiņas atturējušās paust savu viedokli. 129 no anketas iesūtījušajām pašvaldībām uzskata, ka var attīstīties patstāvīgi bez apvienošanās lielākos novados.
Motivācija, kāpēc nevēlas veidot novadus: uzskata, ka nav skaidrības par nākotni; aizbildinās, ka pašvaldības teritorija tāpat ir liela un tā ir spējīga pati attīstīties; norāda, ka pret apvienošanos nobalsojuši iedzīvotāji.
