Austrumvidzemē reģistrēti vairāki atsevišķi saslimšanas gadījumi ar dizentēriju, Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas astoņi pacienti.
Austrumvidzemē reģistrēti vairāki atsevišķi saslimšanas gadījumi ar dizentēriju, Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas astoņi pacienti.
Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas vadītāja Ērika Balode informē, ka saslimušie ir no Gulbenes un Balvu rajona, jo jūnijā Balvu slimnīcas infekciju nodaļa ir slēgta.
“Šie nav masveida saslimšanas gadījumi. Ir viens ģimenes perēklis, kā arī vēl atsevišķi citi saslimušie,” saka Ē.Balode.
Viņa pauž, ka ikvienam pacientam, kam ir izteikti zarnu darbības traucējumi (caureja, nelaba dūša, vemšana) ir jākonsultējas pie ģimenes ārsta. Nekādā gadījumā nevajagot nodarboties ar pašārstēšanos, jo tad slimības simptomi pazūd, bet cilvēks nav izārstējies.
“Ja līdz galam neizārstēts cilvēks strādā sabiedriskajā ēdināšanā vai citās iestādes un neievēro sanitāri higiēniskās prasības, tad infekcija vēršas plašumā,” saka Ē.Balode.
Viņa piebilst, ka dizentērijas profilakse ir “elementāra tīrība”, roku mazgāšana. Svarīgi arī nelietot nezināmas izcelsmes vai vecus produktus, kam beidzies lietošanas termiņš. Personīgas higiēnas nolūkā vajadzētu lietot tikai savu dvieli, zobu birsti, traukus. Nepieļaujami, ka ģimenē visi “lieto vienu karoti un dvieli”.
Latvijā pērn kopumā ar dizentēriju saslima 773 cilvēki, un speciālisti reģistrēja 27 grupveida inficēšanās gadījumus. Lielākajā daļā – 56 procentos – grupveida saslimšanas gadījumos inficēšanās notikusi kontakta ceļā. Dizentērija ir akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīga caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nespēks, sāpes vēderā. Slimība vidēji ilgst četras līdz septiņas dienas.
