Kultūrkapitāla fonds ar 800 latu finansējumu atbalstījis ieceri restaurēt Stāmerienas pils galvenās ieejas durvis. Vēlējāmies uzzināt vairāk par durvju restaurāciju, tāpēc uz sarunu aicinājām pils nomnieku Andreju Vīcupu.
Kultūrkapitāla fonds ar 800 latu finansējumu atbalstījis ieceri restaurēt Stāmerienas pils galvenās ieejas durvis. Vēlējāmies uzzināt vairāk par durvju restaurāciju, tāpēc uz sarunu aicinājām pils nomnieku Andreju Vīcupu.
– Kad plānots sākt restaurācijas darbus un kas tos veiks? Vai būs arī kādi amatnieki, meistari?
– Restaurācija ir laika gaitā cietušu, sabojātu, pārveidotu arhitektūras un mākslas darbu vai to sastāvdaļu atjaunošana sākotnējā veidā. Attiecīgi Stāmerienas pils galveno ieejas durvju restaurācija paredz to atbilstošu atjaunošanu.
Pils ārdurvju restaurācija sāksies pēc tam, kad būs noslēgts finansēšanas līgums ar Kultūrkapitāla fondu, izraudzīts darbu veicējs un ar to noslēgts līgums par nepieciešamo darbu veikšanu. Konkrētu daru veicēju vēl nav iespējams nosaukt, jo tiek veikta cenu aptauja un galīgo lēmumu pieņems pēc iepazīšanās ar piedāvājumiem. Restaurācija ir ļoti precīzs, darbietilpīgs roku darbs, to neapšaubāmi veic amatnieki – sava aroda meistari.
– Vai restaurējamās durvis ir saglabājušās, vai arī tās jāveido no jauna identiski sākotnējām?
– Restaurējamās durvis ir saglabājušās. Pa tām apmeklētāji un citi interesenti iekļūst pilī.
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3.pants paredz, ka “Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.” Tādēļ, strādājot pie pils atjaunošanas, cenšamies saglabāt visu oriģinālo un autentisko, tikai Stāmerienas pilij raksturīgo. Kopija, lai cik kvalitatīva tā būtu, tomēr ir un paliks tikai kopija.
– Pēc durvīm spriež par visu māju! Kāda ir šo durvju romantika, aura?
– Durvis ir tikai viena no mājas sastāvdaļām, tāpēc nebūtu pareizi attiecināt šādu pieņēmumu par visu māju. Tas var būt virspusējs un mānīgs. Par māju, manuprāt, būtu jāspriež, ievērojot visu tās kopumu.
Ārdurvis kalpo kā ēkas vizītkarte. Stāmerienas pilij ir laimējies visus šos gadus saglabāt oriģinālās ārdurvis. Lai gan pēckara gados tās ir vairākas reizes pārkrāsotas; zudušas vairākas oriģinālas detaļas; bez žēlastības tās ir caurumojušas neskaitāmas naglas un durvju labojumi, savus iniciāļus kokā mēģinājuši atstāt pils apmeklētāji, tomēr ir iespējams šīm durvīm atgriezt sākotnējo pievilcību. Darbu procesā veiks ieejas durvju restaurāciju, veicot atsevišķu elementu demontāžu un attīrīšanu, zudušo elementu un atsevišķu detaļu atjaunošanu, bojāto detaļu un apdares virsmas restaurāciju. To, kādas durvis izskatīsies pēc restaurācijas, lai katrs pats brauc un apskatās pēc darbu pabeigšanas.
Attiecībā par durvju vēsturi, jāteic, ka tās ir daudz pieredzējušas – teju būs simts gadu, kopš tās atrodas savā vietā. Ir nepieciešams tām atgriezt bijušo eleganci, lai vēl neuzrakstītais stāsts par šo durvju romantiku un auru kādam būtu pa spēkam.
– Raksturojiet darbus, kas pilī aktuāli šobrīd!
– Stāmerienas pilī ir aktuāli visi restaurācijas darbi, sākot ar jumtu un beidzot ar pagrabu. Tikpat svarīgi ir Stāmerienas pils parka restaurācijas darbi. Visa apsaimniekojamā Stāmerienas pils kompleksa sekmīgas darbības nodrošināšanai ļoti nepieciešami arī sanitārtehniskie darbi.
– Vai tiesvedības procesi par un ap pili ir iespaidojuši jūs kā nomnieku? Vai šie procesi ir iespaidojuši cilvēku attieksmi pret pili?
– Būdams Stāmerienas pils īrnieks, kā arī vadīdams uzņēmumu SIA “Zeltaleja 1”, kas nomā Stāmerienas muižas pils parku un tajā esošās ēkas, nevaru būt objektīvs, atbildot, vai tiesvedības procesi ir mani iespaidojuši.
Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka jebkura tiesvedība un nesaskaņas nenāk par labu pašai pilij. Situācija šobrīd ir tāda, ka remontdarbus pilī nevar veikt nevis tādēļ, ka es to negribētu vai nespētu, bet gan tādēļ, ka ēkas pašreizējais īpašnieks, Stāmerienas pagasta padome, to neļauj. Uzskatāmi tas redzams Stāmerienas pagasta padomes 2003.gada 30.maija vēstulē Gulbenes pilsētas būvvaldei. Tajā teikts: “… pagasta padome, izskatot šo informatīvo jautājumu (tas ir, būvatļaujas izsniegšana Stāmerienas pils jumta rekonstrukcijai), iesaka pilsētas būvvaldei nesaskaņot projektu un neizsniegt būvatļauju, kas saistīts ar Stāmerienas pils rekonstrukciju, līdz tiesvedības pabeigšanai.” Līdzīgu domu Stāmerienas pagasta padome izsaka savā 2003.gada 4.augusta vēstulē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Necitējot visu vēstuli, tās pamatdoma ir: “tikai pēc nekustamā īpašuma nomas līguma ar SIA “Zeltaleja 1″ laušanu pagasta padome nodrošinās kultūras pieminekļa saglabāšanu.” Izsakoties konkrētāk, kā arī praktiski izvērtējot, viss tiek darīts, lai kultūras pieminekļa saglabāšana netiktu nodrošināta.
Neņemot vērā to, joprojām ēku apsaimniekošanā tiek veikti darbi, kas nepieciešami gan uzturēšanai, gan patvaļīgu nepārdomātu pārbūvju izraisīto seku likvidēšanai.
Par cilvēku attieksmi – domāju, ka tiesvedība to ir iespaidojusi. Izglītoti, garā bagāti cilvēki vēl labu pils un apkārtnes atjaunošanai, skauģi un nenovīdīgie pils tuvumā cenšas nerādīties vai dara to paslepus, zagšus – melnos darbus darot tumsas aizsegā.
Tiesvedības pamatā jau ir ielikts tas, ka zaudējuma gadījumā kāds būs neapmierināts, aizvainots, tātad viņu neapšaubāmi iespaidos negatīvas emocijas, kas izpaudīsies savstarpējā komunikācijā.
Tomēr diskusiju par tiesvedības procesiem vairāk gribētos atstāt iztirzāšanai filozofiem un runāt par konkrētākām lietām, kas saistītas ar Stāmerienas muižas pili, parku un tur veicamajiem darbiem.
– Pils ir publiski pieejama. Kāda ir apmeklētība?
– Ja runā par pils apmeklētību, tad ziemas sezona vairāk vai mazāk ir “klusā sezona” visās Latvijas pilīs. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var prognozēt, ka, sākoties siltākam laikam, apmeklētāju skaits strauji palielināsies. Arī šogad apmeklētājiem piedāvāsim tematisko izstādi “Ir Stāmeriena Sicīlijai rada!”, kas radusies kā Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšanas fonda, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Valsts vēstures arhīva kopdarbs, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Bez pastāvīgās izstādes būs arī daži jaunumi, par ko “Dzirksteles” lasītājus informēsim pirms tie būs skatāmi.
