Mums visiem, kas piedalījāmies Latvijas politiski represēto trešajā salidojumā Ikšķilē, nekad neaizmirsīsies sirsnīgais, emocionālais pacēlums, kas valdīja visapkārt.
Mums visiem, kas piedalījāmies Latvijas politiski represēto trešajā salidojumā Ikšķilē, nekad neaizmirsīsies sirsnīgais, emocionālais pacēlums, kas valdīja visapkārt.
Tāpat mācītāja Gunta Kalmes teiktie siltie vārdi par dzimteni, kas katram ir tikai viena svētākā un mīļākā vieta pasaulē. Un to es izjutu, tiekoties ar Omskas apgabala Tāras rajona Bobrovkas ciema vadītāju Olgu Vakengūti (dzimusi Beņķe) pēc dziesmas “Ak teci jel, saulīt, uz dzimteni steidz”, kad divas spēcīgas rokas apķēra mani un mēs abas raudājām. Es sapratu Olgas emocijas, jo pati kādreiz tās izjutu, pēc ilgiem un smagiem gadiem pārbraucot dzimtenē.
21.jūlijā no tālās Omskas ieradās latviešu ansamblis “Daina”, kas uzstājās salidojumā kopā ar mūsu politiski represēto koriem un ansambļiem – Balvu “Pārdomu vēju”, Ventspils “Ziemeļzvaigzni”, Gulbenes “Sarmu” (vad. A.Mūrniece), Valmieras “Baltajiem bērziem” (vadītājs A.Stepanovs).
No Gulbenes rajona salidojumā piedalījās apmēram 40 cilvēku. Bet vispār Ikšķilē bija vairāk nekā 2000 cilvēku.
Par iespēju nokļūt Ikšķilē sirsnīgi pateicamies mūsu rajona un pilsētas priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam, Gulbenes 26.ceļu iecirkņa priekšniekam Kārlim Baumanim un šoferim Jānim Lukjanovam.
