Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis Daukstu pagasta Staros 24. augustā reprezentēja jaunu šķirnes zālāju un graudaugu kalti, tādējādi piesakot saimniecību par lielāko šķirnes zālāju sēklu audzētāju rajonā”.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis Daukstu pagasta Staros 24. augustā reprezentēja jaunu šķirnes zālāju un graudaugu kalti, tādējādi piesakot saimniecību par lielāko šķirnes zālāju sēklu audzētāju rajonā.
“Mēs daudz domājām, kā izveidot kaut ko tādu, kā Latvijā un rajonā nav. Projektu kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēkiem izstrādājām ziemā, bet pavasarī sākām darbu pie tā realizācijas, jo esam pirmā saimniecība rajonā, kas pavairo šķirnes zālāju izlases sēklu, tāpēc bija vajadzīga kalte,” stāsta S.Gžibovskis.
Izmanto sauli un gaisu
Jaunajā kaltē sēklu iespējams sagatavot neatkarīgi no mitruma sastāva tanī. Kaltēšanai izmanto jaudīgus firmas “Preiss” pierīkotus ventilatorus, kā arī saules siltumu, jo kaltes jumts laiž cauri gaismu. Ventilatoru darbība ir automatizēta.
“Šogad kaltēšanai nav izlietots neviens litrs degvielas. Iztiekam ar sauli un silto gaisu. Ja daba nenāktu pretim,tad vienas zālāju tonnas kaltēšanai vajadzēju izlietot 15 litrus degvielas. Kaltē veicam visus sēklas apstrādes procesus, sākot no kaltēšanas, beidzot ar kodināšanu,” stāsta S.Gžibovskis. Zālāju šķirnes graudaugu laukus saimniecībā miglo, tāpēc iespējams iztikt bez priekštīrītāja. Kaltē nav iespējams sajaukt zālāju sēklu šķirnes, jo tās novieto katru savā apcirknī. Šobrīd iespējams izvietot sešas šķirnes.
Neiztiek bez roku darba
“Vienīgā problēma kaltē šobrīd ir tā, ka no apcirkņiem, kur uz īpašas vārstu grīdas notiek žāvēšana, zālāju sēklu nogāde uz transportiera lentes ir roku darbs,” skaidro kaltes vadītājs Uldis Virsis. Viņš uzteic arī gaisa plūsmas mērītāju, kas ļauj kontrolēt žāvēšanas procesu. Savukārt kaltes īpašnieks stāsta, ka 2002.gadā iecerēts ierīkot papildu apcirkņus, jo palielināsies šķirnes sēklu apjoms. Šogad S.Gžibovskis plāno sagatavot 25 tonnas kvalitatīvas zālāju sēklas.
Izmanto aizdevumu
Kaltes izveidei S.Gžibovskim “Unibankas” Gulbenes filiāle piešķīrusi desmit tūkstošus latu aizdevumu. No kopējās summas seši tūkstoši izlietoti iekārtu iegādei. Piemēram, viena apcirkņa vēdināmā grīda maksā 400 latu. Filiāles pārvaldnieks Andris Apinītis pauž atzinību par veiksmīgu sadarbību ar zemnieku saimniecību “Lācīši”. Pagaidām kalte darbosies tikai saimniecības vajadzībām, bet S.Gžibovksis domā, ka perspektīvā tā varētu sniegt pakalpojumus arī citiem.
Fakti
Zemnieku saimniecībā “Lācīši” ir 800 hektāri sējplatību. No tās 200 hektāri ir saimniekam piederošā zeme, bet 600 hektāri- nomas zeme.
Sagatavota 220 hektāru platība ziemāju sējai.
