Piedāvājam sarunu ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.
– Kas svarīgākais šajās simts dienās ir izdarīts?
– Novada pašvaldība strādā, nodrošinot visas pašvaldībai noteiktās funkcijas. Tas arī ir darba rezultāts. Ja tā būtu esošā pašvaldība, tad, protams, 100 dienās varētu izdarīt vairāk. Novads bija jāizveido no jauna. Svarīgākais ir tas, ka ir izveidota sistēma. No sākuma darbs dzina darbu, proti, tika izveidotas komitejas, komisijas un nolikumi, jo bija jāizveido instruments, lai varētu sākt strādāt. Tagad tas ir izveidots. Pilsētā rit projektu realizēšana, ir parakstīti līgumi par ielu renovācijas otro kārtu, beidzas tie projekti, ko iepriekšējā vadība bija uzsākusi – ielu renovācijas pirmā kārta, luksofori, bērnudārzu renovācija. Uz šiem padarītajiem darbiem gan nevar skatīties kā uz mūsu. Esam pārņēmuši pašvaldības īpašumā tranzītielas. No iedzīvotājiem ir saņemti jautājumi, kāpēc luksofori ir centrā, bet nav uzstādīti krustojumos, kur ir intensīvāka satiksme. Līdz šim tranzīta ielas nebija pašvaldības īpašums, tāpēc tās nebija iespējams iekļaut satiksmes drošības uzlabošanas projektā. Katrā ziņā, lai redzētu darba rezultātus, nepieciešams ilgāks laika periods nekā 100 dienas.
100 dienās esam novada domē sākuši izvērtēt, ka varbūt šis tas nav izdevies, kā gribētos. Iespējams, ne visi darbinieki novada domē ir izvēlēti veiksmīgi. Es melotu, ja teiktu, ka viss ir izdarīts tā, kā ir iecerēts, un esmu iegrimusi pašapmierinātībā. Pieņemt pārsteidzīgus un haotiskus lēmums arī negrasos. Gribu izvērtēt situāciju, lai saprastu, kas jāmaina novada struktūrā.
– Kas notiek ar jauno budžetu?
– Mēs ļoti gaidām no valdības nākamā gada budžeta ciparu. Tas ir nepieciešams, lai mēs varētu plānot tālāko darbību un kārtot prioritātes. Pirms pāris nedēļām izskanēja doma, ka valdība grasās samazināt budžetu par 200 miljoniem, tagad Starptautiskais Valūtas fonds pieprasa pusmiljarda samazinājumu. Ja pusmiljarda samazinājums nākamā gada budžetā valstī kopumā būs jārealizē, tad tas neapšaubāmi skars pašvaldības. Pašreiz apkopojam savas vajadzības, izstrādājam savus variantus A, B un C. Neapšaubāmi, mums būs jāizvērtē un jāsakārto prioritātes.
Protams, novadā mazinās darba vietas, algas, līdz ar to nepildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir viena mūsu budžeta sadaļa. Iepriekšējo gadu pieredze bija tāda, ja gada laikā neizpildījās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze, tad gada beigās šo starpību sedza valsts no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Šogad ir skaidrs, ka starpība kompensēta netiks.
Pēdējos gados dzīvojām labi. Bijām pieraduši tērēt nedomājot. Vietām pašvaldībās esam rīkojušies bezatbildīgi. Tagad esam spiesti rēķināties ar sekām, meklēt risinājumus.
– Pagasti ir grūtā finansiālā situācijā. Kur redzat izeju?
– Prieks par to, ka ir pārvaldes, kurās ir nosprausti mērķi un precīzi saplānots budžets, sekots tā izpildei. Ja tāda situācija būtu visās pārvaldēs, būtu vieglāk gan pabeigt šo budžeta gadu, gan plānot nākamo. Diemžēl daži ir dzīvojuši pāri mēram. Ir pieņemts lēmums katrai pārvaldei līdz gada beigām norēķināties ar savām saistībām. Pārvaldēm, kurām nebūs citas iespējas, būs jāpārdod kāds īpašums. Pašvaldība nav peļņas uzņēmums, brīnums nenotiks.
Pagasts nevar bankrotēt, jo tā ir novada sastāvdaļa, taču novadam var rasties kopējas lielas finansiālas problēmas kāda pagasta dēļ. Piemēram, ja pagasts nenomaksā nodokļus un ieņēmumu dienests neizdod izziņu kredīta saņemšanai kādam pilsētas projektam. Katra novada pārvaldei, strādājot ar savu budžetu, ir savas finansiālās saistības ar ieņēmumu dienestu – par darbinieku algām un nodokļiem. Jābūt laikā nodotām atskaitēm, laikā nomaksātiem nodokļiem, par ko novads uzņemas atbildību. Kā pārvaldes veic šos pienākumus, vērtēsim. Ja pārvaldes netiks galā ar savu budžeta daļu, grāmatvedība būs jāpārņem centralizēti. Piemēram, Litenes pagastam pietrūks vairāk nekā 40 000 līdz gada beigām. Te var līdzēt vien īpašuma pārdošana, jo nav mums te nevienas ļoti dāsnas un turīgas pārvaldes, kura varētu palīdzēt.
– Cilvēkiem ir pretenzijas, ka domē lēmējvara daļēji ir saplūdusi ar izpildvaru.
– Normatīvie akti nepieļāva, ka deputāts ir pārvaldes vadītājs, kas, manuprāt, bija nepareizi, jo pārvaldes vadītājs lieliski pārzina gan savu teritoriju, gan iedzīvotāju intereses. Taču nav pretrunu ar likumdošanu, ja nodaļu vadītāji ir deputāti. Galvenais, lai katrs atbildīgi un profesionāli dara savu darbu. Konkrēti mums nodaļu vadītāji deputāti ir Saulcerīte Indričeva un Jānis Antaņevičs, kuram ir atbilstoša izglītība un darba pieredze, ko prasa viņa vadītās nodaļas darbs. Viņam ir pieredze saskarsmē ar iedzīvotājiem sociālo jautājumu risināšanā. Manuprāt, viņš ir ļoti labs nodaļas vadītājs. S.Indričevai netraucē strādāt tas, ka viņa ir deputāte. Nav problēmu ikdienā darīt nodaļas darbu. Es teiktu, ka tā novadam ir ekonomija, jo viņi deputāta algu nesaņem, atalgojumu saņem tikai par nodaļas vadīšanu.
– Vai administratīvais aparāts novadā nav pārāk liels?
– Novada administrācijā ir vairāk darbinieku, nekā bija rajona padomē. Rajona padomei bija nedaudz funkciju, tā nevadīja pagastu darbu. Tagad ir jāvada pašvaldības darbs visā novadā.
Vai administrācijā darbinieku ir par daudz, izvērtēsim tuvākajā laikā. Varbūt tiešām kādā nodaļā ir kāds lieks darbinieks. Es gribu līdz gada beigām vērot administrācijas darbu, izvērtēt nākamā gada budžetu, tad pieņemt kādu lēmumu. Jāturpina pārvalžu optimizēšana, nesamazinot sniegto pakalpojumu pieejamību.
– Pēc kādiem kritērijiem novada dome vadījās, samazinot pašvaldību iestāžu darbiniekiem algas?
– No 1.jūlija novadā divas reizes tika samazinātas algas. Mazināts tiek procentuāli pret iepriekšējo algu. Ir darbinieki, kuriem algas ir mazinātas līdz 50 procentiem. Atsevišķās pārvaldēs darbiniekiem ir bijušas lielākas algas nekā pašreiz novada domes priekšsēdētājai, un tas nav samērīgi. Kam bija lielākas, algas, tiem bija lielāks samazinājums. Bija darbinieki, kas iemanījās strādāt vairākas slodzes. Man bija strikts uzstādījums, ka viena darba diena ir astoņas stundas un astoņas stundas ir viena darba slodze. Nevar cilvēks nostrādāt 2 vai 2,5 slodzes astoņu stundu darba dienā.
– Kā vērtējat Alda Strada rīcību, noliekot deputāta mandātu?
– Tas ir pirmais šāds gadījums, bet es respektēju viņa izvēli. Runājot par viņa komentāru “Dzirkstelē”, ka viņu daudz kas neapmierinājis, kas notiek novada domē, esmu mazliet nesapratnē. Viņš vadīja Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Tas ir viens ļoti liels jautājumu bloks. Šinī jomā viņš kā nodaļas vadītājs varēja izpausties ar iniciatīvu un vērst novada domes darbu sev pieņemamu. Deputāta darba laikā tika saņemts tikai viens ierosinājums sēdei. Šo izteikumu presē vairāk uzskatu par tādu kā pārākuma žestu, ar ko vēlējies kādu noniecināt.
– Vai tiks samazināts siltuma tarifs?
– Pēc sarunas ar SIA “Vidzemes enerģija” vadītāju Mindaugu Nevardauski varu teikt, ka par pieciem procentiem mazākus rēķinus par siltumu mēs saņemsim jau tagad līdz jaunā tarifa apstiprināšanai, jo mazāku atlaidi par tarifu uzņēmējs drīkst piestādīt pats bez regulatora apstiprinājuma. Šonedēļ tiks iesniegti dokumenti izskatīšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, lai apstiprinātu nākamā gada tarifu. M.Nevardausks prognozēja, ka vēl par 9 līdz 10 procentiem tiks samazināti apkures rēķini, sākot no jaunā gada.
– Vai visiem projektiem novada domei jāpiešķir līdzfinansējums?
– Ja mēs atbalstām, tas vēl nenozīmē, ka mēs slēdzam līgumu par konkrētā projekta izpildi. Stādot nākamā gada budžetu, redzēsim, cik naudas varēsim paredzēt attīstībai, tad arī zināsim, cik projektus varēsim līdzfinansēt. Ja projekts ir atbalstīts, tas nenozīmē, ka tam jau ir noslēgts līgums par izpildi, piešķirts līdzfinansējums. Dažiem projektiem, piemēram, jauniešu sadarbības projektam, līdzfinansējums nav nauda, bet telpu, tehnikas izmantošana.
Pašreiz mums ir jāizvērtē, kas būs prioritātes, cik būs sociālo pakalpojumu iestādžu, kur un kādas tās būs, kā būs ar skolām un bērnudārziem. Visiem projektiem naudas nepietiks, tomēr domāju, ka ļoti svarīgi ir strādāt pie jaunu projektu gatavošanas. Tā ir iespēja, kā iepludināt vairāk naudas novadā, dodot darbu un iztiku ģimenēm, sakārtojot infrastruktūru.
– Kā jaunā dome sadarbojas ar uzņēmējiem?
– Uzņēmēji ir dažādi, arī sadarbība veidojas atšķirīgi. Ar dažiem uzņēmējiem ļoti veiksmīgi veidojas individuāla sadarbība. Viņi ir atsaucīgi, cenšas palīdzēt, cik iespējams. Šinīs dienās kāds cita novada uzņēmējs izrādījis interesi par ražotnes izveidošanu Gulbenes novadā. Palīdzēsim ar piemērota nekustamā īpašuma atrašanu.
Es biju iedomājusies, ka uzņēmējus var saaicināt uz kopēju, atklātu sarunu, visi varētu veidot kopēju sadarbību, bet tā ir kļūda, jo katrs uzņēmējs ir personība, katram ir savas problēmas, katram ir arī individuāli jautājumi, kas skar tikai viņu. Atklāta saruna, kādu biju ieplānojusi, neizdevās. Saņēmām kritiku, kas, protams, ir vērtīgi.
