Doma par piecu pagastu sadarbības apvienības izveidi radās pērnā gada nogalē, bet īstenojās šogad.
Doma par piecu pagastu sadarbības apvienības izveidi radās pērnā gada nogalē, bet īstenojās šogad. 4.martā Jaungulbenes pagasta padomē sadarbības līgumu parakstīja Jaungulbenes, Daukstu, Stradu un Galgauskas pagastu pašvaldības. Pēdējā brīdī pārdomāja Līgo pagasta pašvaldība. Šis rajonā ir pirmais šāds veidojums.
“Mūsu sadarbība ir darbība bezizejas situācijā. Ieguvums – pašvaldību robežas nemainās, bet strādājam kopā,” saka Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā. Viņai pirmajai sešus mēnešus uzticēts vadīt sadarbības apvienību.
Ilgāk gaidīt nevar
Daukstu pagasta priekšsēdētājs Guntis Blūms uzskata, ka lauku pašvaldības pievienošana pilsētai cerēto nedos, jo pilsētas “rokas” līdz laukiem nesniegsies. “Kaut ko paveikt var tikai sadarbojoties. Kad notiks administratīvi teritoriālā reforma, mēs jau būsim apvienojušies,” bilst G.Blūms.
Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva domā, ka nevar gaidīt, kas notiks, cerot, ka būs, kas pasaka priekšā, kā rīkoties. “Mums jāpierāda, ka pagastu attīstībā daudz spējam paveikt paši. Deputātu pienākums ir uzlabot situāciju pagastā, jo esam iedzīvotāju ievēlēti,” spriež S.Indričeva. Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante pārliecināta, ka laukiem dara pāri, jo arī ministri prioritāti piešķir lielajām pilsētām. “Ģeogrāfiski Stradu pagastam vajadzētu pievienoties pilsētai, bet, redzot, kas notiek Palienā, aiz Pededzes, es vienmēr aizstāvēšu lauku cilvēku intereses,” saka A.Vīgante. Viņa bija pirmā, kas ar Daukstu pagasta pašvaldības vadītāju Gunti Blūmu sāka sarunas par sadarbību.
Krājaizdevu sabiedrība
“Kopējiem spēkiem ir vieglāk krāt naudu, tāpēc vēlams izveidot krājaizdevu sabiedrību,” rosina Galgauskas pagasta padomes deputāts Staņislavs Gžibovskis. Arī Stradu pagasta deputāts Jānis Lazdiņš pārliecināts, ka ir būtiski “neizlaist” naudu no pagasta. Pienākumu apzināt krājaizdevu sabiedrības izveides principus uzņēmies G. Blūms. “Lai izveidotu krājaizdevu sabiedrību, nepieciešamais pamatkapitāls ir 2000 latu. Pakalpojumus var izmantot skolu pedagogi, zemnieki un citi. Aizdevuma summa var būt līdz 500 latiem. Katrā pašvaldībā jāveido kredītkomisijas. Procesā ir iesaistītas arī bankas,” stāsta G.Blūms.
Veidos izglītības politiku
Viens no pirmajiem sadarbības apvienības projektiem būs izglītības politikas veidošana. Ir izstrādāta četru pagastu pieteikuma vēstule, kas iesniegta Sorosa fondā – Latvija. Tanī lūgts minētajās pašvaldībās veikt izglītības problēmu izpēti. “Ceram, ka pēc gada sadarbības apvienībai būs izglītības politika, saņemtas rekomendācijas un ieteikumi. Projektu “Sadarbības apvienības izglītības veidošana” īstenošanu veiks Sorosa fonds – Latvija. Pašvaldībās strādās darba grupas,” stāsta I.Biezā.
“Izpēte un projekts nebūs recepte pret daudzajām izglītības kaitēm, bet ļaus pašvaldībās radošāk domāt, kā palielināt vispārizglītojošās skolas, arodvidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes nozīmi. Mēs varam gūt labas idejas, kuras priekšā pateiks pagasta iedzīvotāji,” domā Jaungulbenes pagasta deputāts Arnis Šķēls. Pagastu sadarbību izglītībā viņš uzskata par prioritāru un produktīvu. Ir domāts arī par sociālā projekta izstrādi.
No pārējiem neizolējas
Apvienība ir atvērta, jo tās līgums četrus pagastus no pārējiem neizolē.
“Katram ir sava specifika, ikviens var veidot projektus un īstenot tos apvienības ietvaros. Galvenais ir projekts, jo vietu, kur to iesniegt, mēs sameklēsim,” saka S.Indričeva. Problēma nav uzrakstīt veiksmīgu projektu, bet rast tam līdzfinansējumu. Apvienībā izstrādās arī kopējus projektus.
