Šo tēmu vakar mūsu abu telefonsarunā aizskāra deputāts Gunārs Ciglis. Viņš teica – grib apzināt vīziju, kāds būs novada centrs (Gulbene) pēc pieciem, desmit gadiem. Par to viņš šoreiz runāja ne tikai kā tautas kalps, bet arī kā pilsētas saimnieciskās un ekonomiskās dzīves vērtētājs. G.Ciglis bija skarbs, sakot, ka Rīgas iela šobrīd arvien vairāk kļūst par kluso ielu. Un tā var pārvērsties arī par “mirušu ielu”. Tas sācies jau ar veikala “Elvi” darbības pārtraukšanu, ar mazo bodīšu nozīmes mazināšanos. Deputāts pauda – ja no šejienes uz citurieni pārvāksies arī viena vai otra veterinārā vai cilvēku aptieka un veikals “Maxima”, tad pamestības sajūta kļūs vēl smeldzīgāka. Jau tā Rīgas iela ir cietusi no tā, ka tur laika gaitā ir aizvērušās iecienītas ēstuves. Un tagad, pandēmijā, klusums ir arī šobrīd esošajās. Pēc G.Cigļa domām, Rīgas ielai ir organiski jāiekļaujas Gulbenē kā vienotā funkcionālā organismā. Un tas ir plānošanas jautājums! Deputāts uzskata – domē ir par to jādomā. “Mums ir jādomā, kā neļaut nomirt Rīgas ielai,” viņš pateica skaidri. Griboties dzirdēt, ko par to saka paši gulbenieši, ko viņi domā. Ko par to domāju es pati? Bērnību pavadīju Rīgas ielas tuvumā, jo dzīvoju mājā Oškalna ielā (tagad Ābeļu iela). Un turpat dažu soļu attālumā bija Rīgas iela ar piena veikalu (vietā, kur tagad atrodas “Dzirksteles” redakcija). Bija kiosks ar vienmēr tuvumā dežurējošu resnu kaķi (laukumā, kur tagad ir stacionārais pulkstenis). Turpat bija maizes veikals un man tik mīļais rotaslietu un suvenīru veikals “Daile” (tagad ziedu veikals “Krāčukakts”). Rīgas ielā atceros arī zivju veikalu. Un kur vēl tik svarīgais gastronomijas veikals (tagad kafejnīca “Magnolija”) un “Dzelzceļnieks” (tagad veikals “Top!”). Jā, Rīgas iela ir mainījusies, Gulbene ir mainījusies, gulbenieši ir mainījušies. Manu skatienu joprojām piesaista bijušās Krājbankas ēka (tagad tur mājo pašvaldības policija), kas celta 1927.gadā baroka stilā pēc arhitekta Arnolda Maidela projekta. Tāpat arī skatienu glāsta ainaviskais sienas gleznojums uz bijušā gastronoma ēkas sāniem, kas ir mākslinieku Ivara Baloža un Romāna Ivanovska veikums astoņdesmito gadu beigās.
