Gulbenes rajona padomē ārkārtas situāciju komisijā saņemta informācija par aptuveni puskilometru garo bojāto zemsprieguma elektrolīniju Stradu pagastā, kas pieder akciju sabiedrībai “Mitrāns”.
Gulbenes rajona padomē ārkārtas situāciju komisijā saņemta informācija par aptuveni puskilometru garo bojāto zemsprieguma elektrolīniju Stradu pagastā, kas pieder akciju sabiedrībai “Mitrāns”.
Elektrolīnija stiepjas uz četrām lauku mājām. Svētdienas naktī elektrolīnijas ceļā nogāzti divi balsti, ir pārrauti vadi. Šobrīd divās mājās elektroenerģijas padeve jau atjaunota, bet divās joprojām nav gaismas. Gulbenes elektrisko tīklu rajonam pagaidām nav skaidrības, par kādiem līdzekļiem tiks atjaunota šī zemsprieguma elektrolīnija.
“Dzirkstele” notikuma vietai piekļuva ar grūtībām. Automašīna gandrīz iestiga dubļainajā ceļā. Palīgā steidzās vietējie iedzīvotāji – Dainis Voicišs un Vilis Glāznieks. Piekabinot redakcijas auto V.Glāznieka džipam, no ķibeles izkļuvām.
D.Voicišs rāda, kur ganību aplokā nogāzies zemsprieguma elektrolīnijas stabs. V.Glāznieks stāsta, ka nebrīnoties par vētras nodarījumu, jo stabi elektrolīnijā esot veci. Saimniekam bijis bail, ka kāda govs aplokā, pret stabu ragus kasīdama, itin viegli būtu varējusi apgāzt elektrolīnijas balstu.
Tūlīt pēc tam, kad elektrolīnija nogāzta, iedzīvotāji par to ziņojuši akciju sabiedrībai “Latvenergo” un “Mitrānam”. Elektroenerģijas padeve līnijai atslēgta. Kāds līnijas vads pinies pa kājām tieši tur, kur Glāznieki glabā skābsienu. Nu vads ir pazudis. Iespējams, kāds, labu gribēdams, nogriezis, bet, iespējams, ka vads ir nozagts.
D.Voicišs stāsta, ka, lai ledusskapis nepaliktu bez elektrības, no “Mitrāna” elektrosadales skapja esot novilcis kabeli pāri pļavai uz savu māju. Tas nevienu neapdraudot. Voicišiem ledusskapī pārtikas produkti no bojāšanās esot pasargāti. Kūtī ar lopiem jātiek galā bez elektrības.
Aptaujātie iedzīvotāji laikrakstam par šo situāciju nesūrojas. Vienīgi atzīst, ka visiem būtu labāk, ja četras lauku mājās aptverošā zemsprieguma elektrolīnija būtu “Latvenergo” pārziņā, nevis “Mitrāna” īpašumā. Tas par elektrolīnijas īpašnieku kļuva deviņdesmito gadu sākumā, kad kādreizējās rūpnīcas darbinieki bija iecerējuši šajā vietā būvēt sporta kompleksu ar baseinu. Iecere nerealizējās.
“Mitrāna” direktors Valērijs Bautris laikrakstam saka, ka “Latvenergo” solot “ķerties pie viensētām” pēc tam, kad salabotas būs rajonā nozīmīgākās elektrolīnijas, kas svarīgas skolām, citiem pašvaldību objektiem, ūdensvada un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu darbībai, ražošanas objektiem. V.Bautris stāsta, ka privātmāju iedzīvotāji, kuru mājokļiem elektroenerģiju piegādā “Mitrāna” elektrolīnija, par šo pakalpojumu maksā “Mitrānam”. Viņam nebūtu pretenziju, ja šiem iedzīvotājiem elektroenerģiju piegādātu “Latvenergo”. V.Bautris saka, ka “Mitrāns” salabot elektrolīniju nevar, jo viņiem nav piemērotas tehnikas. Viņš uzsver, ka viena viensēta, kas pieslēgta “Mitrāna” elektrolīnijai, par elektroenerģijas saņemšanu nemaksā jau piecus gadus un ir parādā 280 latus.
