Jaunieši iecienījuši bijušās Gulbenes alus darītavas teritoriju kā iemīļotu selfiju jeb pašbilžu vietu. Novērots, ka, riskējot ar dzīvību, iespaidīgu selfiju kārotāji uzrāpjas uz ēku jumtiem.
Pašvaldības policija par to regulāri saņem satrauktus telefona zvanus gan no tuvējo māju iedzīvotājiem, gan no novada sociālā dienesta darbiniekiem, kuru darbavieta ir netālu no bijušās alus darītavas.
“Regulāri saņemam tādus zvanus. Braucam un dzenam jauniešus nost. Tas ir viņu pašu drošībai. Izstāstām, ka tas, ko viņi dara, ir bīstami. Ēkai ir caurumi. Pieķertie ir tikai jaunieši, nevis jaunākā vecuma bērni vai vecāki cilvēki,” “Dzirkstelei” saka novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards. Viņš atzīst, ka administratīvi sodīt pašbilžu taisītājus nevar. Savukārt bijušās alus darītavas ēku īpašnieks ir ne reizi vien brīdināts par to, ka viņa teritorija ir kļuvusi visiem pieejama. Esot acīm redzams, ka pagaidām esošais īpašnieks nevar savu teritoriju apsaimniekot. Pagaidām arī nav izdevies šo objektu pārdot kādam, kurš beidzot par to uzņemtos atbildību. Tikmēr, kā novērojusi “Dzirkstele”, alus rūpnīcas teritorijā parādās arvien jauni caurumi sētā, pa kuriem var brīvi iekļūt ražotnes teritorijā. Arī uz ēku jumtiem var uzrāpties bez problēmām.
Pagājušās nedēļas nogalē apskatīt objektu tuvplānā bija izbraucis arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš. Viņš “Dzirkstelei” saka – alus darītavas teritorija ir sāpīga un neatrisināta problēma jau kopš pagājušā deputātu sasaukuma. “Zinām, kāds šai teritorijai ir statuss. Tas ir privātīpašums, kuru var pārdot likumā noteiktajā kārtībā. Ir jāmēģina rast risinājumu, lai vismaz kaut kādā pārejas posmā tur nekas slikts nenotiek,” izsakās A.Vējiņš.
Pagājušajā sasaukumā deputāti izskatīja jautājumu, vai pašvaldībai būtu vērts iegādāties alus darītavas teritoriju. Toreiz tika pieņemts noliedzošs lēmums. A.Vējiņš arī tagad uzsver, ka pašvaldībai šī teritorija “pusbrukušā stāvoklī” “saistoša nevar būt”, jo tā esot “teritorija, kurai nākotnē ir pilnībā izslēgts pielietojums” un “ir paredzama demontāža, tie ir lieli izdevumi”. Tajā pašā laikā A.Vējiņs to nesaka par alus darītavas vēsturiskajām ēkām.
Jau rakstījām, ka 2015.gadā pēc Gulbenes novada domes ierosinājuma tika rīkota SIA “Gulbenes alus darītava” īpašuma izsole, bet tā bija neveiksmīga. Uzņēmums ilgstoši pašvaldībai nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli, un parāds krājas. Vai šo parādu var norakstīt? “Tas ir atsevišķs jautājums,” saka A.Vējiņš.
Gulbenes bijušās alus rūpnīcas formālā īpašniece ir SIA “Gulbenes alus darītava”. Saskaņā ar “Lursoft” datiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau 2014.gada 28.augustā lēmis par minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Šobrīd VID administrēto nodokļu parādi SIA “Gulbenes alus darītava” veido 21 451,08 eiro. Uzņēmums ir bijis reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitālu veido 102 312 eiro. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA “Gulbenes alus darītava” ražošanu pārtrauca 2009.gadā.
18.gadsimta beigās būvētās ēkas alus darītavas teritorijā Gulbenē, Dzirnavu ielā 1, ir pieskaitāmas Latvijas industriālajam mantojumam, tomēr šis objekts nav atzīts ne par valsts, ne par vietējās nozīmes pieminekli. Tomēr Latvijas Industriālā mantojuma fonda izveidotajā valsts vēsturisko ražošanas objektu sarakstā ir arī Gulbenes alus darītava.
