Bēgļu tēma mūsu Latvijas politiķiem ir pat pateicīga. Izpatīkot vēlētāju masai, ar populismu nodarbojas visi. Kaut kādu saprātīgu dzirksti, kā šo problēmu risināt, saklausīt nav iespējams. Skaidrs, ka jābūt kaut cik solidāriem ar visām Eiropas valstīm, pretējā gadījumā risku ir vēl vairāk. Ir vērts ieklausīties bijušajā eirokomisārā Andrī Piebalgā, kas notiks, ja caur mūsu cauro robežu ar Krieviju sāks plūst ekonomisko bēgļu straumes no turienes – tas postpadomju republiku kontingents, kurš darba iespējas vairs nevarēs atrast kaimiņvalstī? Te nu mūsu novadā var sagaidīt tādas pašas ainas, ko tagad redzam tikai televīzijā. Tagad mēs nodomājam paldies dievam, šiem cilvēkiem Latvija nav galamērķis, bet ekonomiskajiem bēgļiem no Krievijas, iespējams, prasības būs pieticīgākas. Turklāt robežas stiprināšanai ar Krieviju mums naudas pietrūkst. Atšķirībā no bēgļu jautājuma apbrīnojama vienprātība politiķiem ir par budžeta veidošanu, kura smagumu atkal “uzkrāmē” tautas pleciem. Nekādi solījumi, lai atvieglotu iedzīvotāju ikdienu, netika pildīti, bet minimālā algas palielinājuma “augļus” cilvēki jau izbaudīja pārpārēm šogad. Tajā pašā laikā – izķeselēti miljoni par eklasēm, eveselībām, korupcijas skandāli, kuros tikai apjaust var, kā tiek šķērdēta valsts nauda. Kopumā jāsecināt atkal – šī ir viena no vājākajām Saeimām ar narcistisku koalīciju un vāvuļotāju opozīciju, un diemžēl bezzobainu valdību.
