Rīt ir Pūpolsvētdiena. Pēc tās sākas Klusā nedēļa, kas ir sagatavošanās lielajam notikumam – Lieldienām.
Rīt ir Pūpolsvētdiena. Pēc tās sākas Klusā nedēļa, kas ir sagatavošanās lielajam notikumam – Lieldienām.
Gulbenes baptistu draudzes mācītājs Jānis Bērze – Bērziņš skaidro, ka Jēzum, iejājot Jeruzalemē, ļaudis zem viņa kājām klājuši drānas, citi lauzuši palmu zarus, likuši tos ceļā un saukuši: “Ozianna!”
“Šis vārds nozīmē, ka slavēts ir tas, kas nāk Kunga vārdā. Šie ļaudis slavēja, kaut gan liela daļa nemaz neapzinājās, kas ir Jēzus. Man šķiet, ka Pūpolsvētdienā ikvienam jābūt priecīgam un jāpārdomā, cik mēs katrs bieži Viņu slavējam un pateicamies,” saka J.Bērze – Bērziņš.
Kā svētki Pūpolsvētdiena pirmo reizi tika svinēta 4.gadsimtā Bizantijā. Pamazām Pūpolu (Palmu) svētdienas tradīcijas sasniedza arī Latviju.
Latviešu tradīcijā Pūpolsvētdienā istabu rotā ar pūpoliem, lazdu un alkšņu skarām, plaucētiem bērzu zariem. Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus – zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī).
Turklāt svētdienas rītā kādam mājiniekam jāpieceļas pirmajam un pārējie jānoper ar pūpolu žagariņiem, skaitot pantiņu: “Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā.” Vai mazāk dzirdēto: “Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.”
Vai svētki tuvinās arī pavasara atnākšanu dabā? Meteorologi sola, ka dekādes pašā sākumā vēl valdīs ziemai raksturīgi laika apstākļi – ar salu, kas naktī uz 21.martu pastiprināsies līdz -4… -9 grādiem, bet Latvijas austrumos sasniegs pat -12… -15 grādus, kā arī sniegu.
Pirmssvētku dienās laika apstākļi būtiski mainīsies, jo ar dievidrietumu vējiem Latvijā ieplūdīs daudz siltākas gaisa masas. Nokrišņi, kas, sākot no rietumu rajoniem, šķērsos Latviju, pakāpeniski pāries lietū. Kusīs arī sniega sega, jo gaisa temperatūra 24.martā dienas laikā paaugstināsies līdz +2… +7 grādiem.
