Laikraksts “Dzirkstele” jau informēja par seno robežakmeni, kas tika atrasts pie Liedes upes un tika nosūtīts novērtēšanai. Ir saņemta atbilde no arheologa un vēsturnieka Jura Urtāna.
Viņš skaidro, ka par šādu akmeni nekādu iepriekšējo ziņu neesot. Pēc visa spriežot, tas esot jaunatklāts.
“Krusts ir iecirsts visai pavirši, akmens ir apskaldīts un, iespējams, atrasts savā sākotnējā veidā – stateniski uzstādīts. Akmens arī tagad, spriežot pēc kadastru kartes, atrodas uz īpašuma robežas. Ticami, ka īpašums bijis saistīts ar dzirnavām un ticami, ka īpašuma robeža te bijusi arī agrāk, vismaz starpkaru laikā, bet varbūt arī jau 19.gadsimta otrajā pusē. Spriežot pēc akmens veida, nelielajiem izmēriem un krusta paviršā iekaluma, krustakmens visticamāk attiecināms uz jaunākiem laikiem, proti 19.gadsimta otro pusi – 20.gadsimta pirmo pusi un saistāms ar šī laika īpašumu robežu apzīmēšanu,” secina J.Urtāns.
Arheologs norāda, ka nav izslēdzami arī citi krustakmens izcelsmes skaidrojumi, piemēram, kāda tagad aizmirsta notikuma (parasti traģiska) piemiņas akmens. “Šāda veida vienkārši veidotie krustakmeņi Latvijā ir samērā plaši izplatīti,” piebilst J.Urtāns.
