Rotācija. Manā izpratnē tā ir apļveida kustība bez sākuma un gala. Ja būtu izgudrots mūžīgais dzinējs, tad pēc fizikas likumiem šī kustība būtu bezgalīga. Tikpat bezgalīga šobrīd man šķiet VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones cīņa ar it kā negodīgajiem vai vismaz nelojālajiem ierēdņiem. Atlaist, kamēr viņu vaina nav pierādīta, nedrīkst. Varbūt arī negrib, bet varbūt tas ir vienkārši nepatīkami – tomēr kolēģi, ar ko kopā strādāts ikdienā… Tāpēc Pētersones kundzes priekšlikums rotēt finanšu un muitas policijas vadītājus vietām ir ļoti laipns piedāvājums. Taču ar šādu ģenerāldirektores priekšlikumu negrib samierināties finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura problēmas risināšanā jau paspējusi iesaistīt Ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš savukārt par šo tēmu jau paspējis runāt ar iekšlietu un tieslietu ministriem. Nu rotācija rotācijas galā, tikai risinājums pagaidām nav rasts. Privātstruktūrās un zemākos slāņos tomēr viss notiek vienkāršāk: ja īpašniekam kaut kas nepatīk, ātri vari dabūt ar kāju pa pēcpusi. Ej pēc tam un tiesājies. Ir grūti strādāt ar kolēģiem, kuriem mēs nevaram uzticēties vai pār kuriem krīt kāda aizdomu ēna, taču, izrādās, no viņiem atbrīvoties likumā paredzētajā kārtībā ir vēl grūtāk. Tāpēc jācer, ka cilvēki, kuri raksta, un tie, kuri pieņem likumus, darīs visu, lai mēs gūtu labumu un gandarījumu no rezultāta, nevis smīkņātu vai pukotos par kādiem jauniem rotācijas mēģinājumiem.
