Par pieredzi, kā labāk apsegt rozes, stāstīja lejasciemiete Maija Zariņa, bet dārzniekam Ivaram Romam ir pašam sava 20 gadu praksē pārbaudīta metode.
Par pieredzi, kā labāk apsegt rozes, stāstīja lejasciemiete Maija Zariņa, bet dārzniekam Ivaram Romam ir pašam sava 20 gadu praksē pārbaudīta metode.
Viņš rozes sedz tad, kad naktīs gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 7, mīnus 8 grādiem. Rožu zarus pieliec, kad gaisa temperatūra vēl ir virs nulles. Tagad to darīt nevar, jo tie ir kļuvuši trausli.
I.Roms rožu segšanai izmanto polietilēna plēvi, lai gan daudzi dārzkopības speciālisti to neiesaka.
“Ir vairāki noteikumi, kas jāievēro, ja izmanto plēvi. Man ir divrindu rožu stādījums. Viena rinda no otras atrodas apmēram pusmetru. Starp abām rindām pēc diviem vai trim metriem iedzenu mietus, lai virs zemes to garums būtu 40 vai 50 centimetri. Virs mietiem gareniski pienagloju kārti. Šo darbu veicu, kamēr zeme nav sasalusi. Rozes sedzu tad, kad zeme ir sasalusi. Izgatavoto karkasu ap rozēm pārsedzu ar plēvi tā, lai veidotos iespējami platāka telts, jo rozēm ziemošanas drošumu garantē siltums, kas izdalās no augsnes. Ja plēve atradīsies cieši ap rozēm un turklāt vēl 70 vai 80 centimetru augstumā, rozes salu neizturēs. Plēves malas uz sasalušas, bet, vēlams, kailas zemes nostiprina ar kādu smagumu. Kamēr sals regulāri nav mīnus 10 vai vairāk grādu, bet ir pat zemāks par mīnus 7 grādiem, seguma gali jāatstāj vaļā, lai plēve nenorasotu pirms laika.
Šādi apsegtas rozes manā dārzā ir izturējušas pat kailsalu,” stāsta speciālists, kurš rozes kolekcionē kopš 1967.gada. Izmantot polietilēna plēvi rožu segšanai viņu piespiedusi dzīve, tomēr par vislabāko materiālu rozes segšanai I.Roms uzskata egļu skujas.
