Klāt rudens. Krāšņos ziedos steidz izpausties rozes. Daudzas zied atkārtoti, vēl citas raisa pumpurus citu pēc cita.
Klāt rudens. Krāšņos ziedos steidz izpausties rozes. Daudzas zied atkārtoti, vēl citas raisa pumpurus citu pēc cita.
Rūpīgākie saimnieki ne tikai priecājas par tējas, krūmu, stīgojošām un citām rozēm, bet laikus domā, kā tās labāk pasargāt no ziemas sala.
Arī lejasciemietes Maijas Zariņas sirdslieta ir rozes. Tiesa, viņa rožu stādus savulaik visiem dāvinājusi, tāpēc tagad krāšņo ziedu krūmu skaits ir neliels. Katru gadu, sākoties pirmajam salam, Maija gādā par rožu ieziemošanu. Lūk, viņas padoms citiem rožu audzētājiem:
– Daudzi rudenī rozes nogriež līdz zemei, tomēr es neiesaku tā rīkoties. Izgriezt līdz zemei vajag tikai jaunos, vēl nenobriedušos dzinumus, ko roze izdzinusi rudenī. Pārējos rozes zarus apgriežu tikai nedaudz, lai būtu vieglāk apsegt. Stīgojošās rozes pieliecu. Agrāk uzskatīja, ka, ieziemojot rozes, tām jānorauj visas lapas. Tagad zinātniski pierādīts, ka lapas nevajag noraut, jo augs ar tām turpina uzņemt barības vielas un sagatavojas ziemai.
Rozes sedzu tad, kad sāk salt zeme. Kad laiks ir sauss, rozes potcelmu apberu ar sausu pakaišu kūdru vai sausām smiltīm. Virs kūdras lieku skujas, lai rozes ziemā neapgrauztu peles un žurkas. Lai segums nesamirktu, klājumu var pārsegt ar polietilēna plēvi, tikai jāraugās, lai tā nepiegulētu tik blīvi, ka rozēm nepiekļūst gaiss. Materiālam jābūt tādam, lai arī ziemā rozes vēdinātos. Ideāls variants, ko pielieto Rīgā, piesedzot apstādījumu rozes, ir to apsegšana vispirms ar skujām, tad ar koka vai kartona kastēm.
Pie mums ir nepastāvīgas ziemas, tāpēc pieļaujam divas galvenās kļūdas: rudenī rozes sasedzam pārāk silti, bet pavasarī tās pārāk ātri atsedzam un rozes apdeg saulē.
Vasaras otrajā pusē rozēm var dot mēslojumu, kas nesatur slāpekli, bet tagad to darīt ir par vēlu.
