Latvijā ir daudz skaistu un unikālu dabas objektu, kurus noteikti ir vērts redzēt. Es savam tūrisma sarakstam esmu pievienojusi varenās Līču-Laņģu klinšu takas, kas tiešām ir ievērojams apskates objekts. Takas ir aptuveni sešus kilometrus garas un atrodas Gaujas Nacionālajā parkā Priekuļu novadā. Pirms braukšanas uz šo objektu, pasmēlos informāciju par to interneta dzīlēs. Tā uzrunāja.
Līču klintis ir līdz 30 metriem augstas un ap 200 metriem platas. No klinšu piekājes izplūst vairāki avoti, kas izgrauzuši tajās dažāda garuma alas un nišas. Nodomāju – iespaidīgi, ir jāredz!
Tā kā šobrīd valstī ir ārkārtējā situācija, daudz kas slēgts, tad nebija pārsteigums, ka pagājušās nedēļas nogalē šīs iespaidīgās klinšu takas bija atbraukuši izstaigāt daudzi. Vēl jo vairāk – nedēļas nogalē laiks patiešām lutināja. Sestdien pusdienlaikā jau biju apdzīvotā vietā Liepā (Priekuļu novads), kur atrodas šīs klinšu takas.
Sākumā taka ved caur mežu, tad caur Lodes māla karjeru, kas arī ir interesants apskates objekts. Pēc aptuveni kilometra nonācu līdz plakātam ar karti un norādi par klinšu takām. Jau sākotnēji izbrīnu radīja pretimnākošie dabas mīļotāji, kuri visi bija dubļos. Nu lai! Esam taču pie dabas! Bet, uzsākot aptuveni sešus kilometrus garo pārgājienu pa klinšu takām, domas mainījās. Pirms tam, smeļoties informāciju internetā par šo objektu, nekur nebija lasāms, ka rudenī tur var būt bīstami. Takām vijoties lejup pa mālaino un slapjo augsni, tikai daļai izdevās noturēties kājās. Vietām, protams, bija koka pakāpieni, bet lielākoties tomēr mālainas, dubļainas takas, un tā visu sešu kilometru garumā. Cilvēki krita un daudzi arī pamatīgi sasitās. Prātā bija tikai viena doma – noturēties kājās! Bet nekur pirms došanās pa klinšu takām nebija neviena brīdinājuma par to, ka pārgājiens ir tik ekstrēms. Par tūristiem noteikti te nav padomāts. Ja sākumā vēl bija pāris zaļas bultas kā norādes, kurp jāiet, tad, esot jau sešus kilometrus garajā izaicinājumā, jārēķinās, ka nav nevienas norādes. Arī beidzot ekstrēmo vairākus kilometrus garo pārgājienu, priekšā ceļi sazarojas, bet norāžu, kurp iet, nav! Protams, bija iespaidīgi redzēt milzīgos smilšakmens atsegumus – skati patiešām ir vienreizēji, bet kopumā mans priekšstats par šīm unikālajām klinšu takām ir sabojāts.
