Klāt rudens rēns, jau aizslīd dzērvju kāši, Un salnas pirksti ziedus kniebj.
Klāt rudens rēns, jau aizslīd dzērvju kāši,
Un salnas pirksti ziedus kniebj.
Tik miķelīši, saules sasmēlušies,
Vēl karaliski zied un biti aicina, un galvas nenoliec.
Kā miķelīši iesim pretī gadu salnām
Un arī sniega pārslas uzņemsim ar prieku!
Ir arī ziemai skaistums savs, tāpat kā vecums nāk ar mūža balvu.
Ir ziema pārdomu un jauna pavasara gaidīšanas laiks.
Ja Dievs vēl dos… mēs tiksimies.
Ja ne, tad aizsaulē tu mani sameklē!
Tur laiks būs apstājies un piederēs mums mūžība..