Elīna un Renārs: “Dejotājam ir jābūt gatavam ikvienā gadījumā iziet no situācijas”.
Elīna un Renārs: “Dejotājam ir jābūt gatavam ikvienā gadījumā iziet no situācijas.”
Gulbenes ģimnāzijas jauniešu deju kopa “Rūsiņš” daudziem tautiskās dejas cienītājiem asociējas ar jaunību un dzīvesprieku. To apliecina arī 12.b klases audzēkņi Elīna Locāne un Renārs Biezais. Kolektīvam piemīt burvība, kas dejotājus it kā atlaiž plašajā pasaulē, lai atkal sauktu atpakaļ. Tieši šā pievilkšanas spēka dēļ jaunieši, kas beidz ģimnāziju un dodas studēt uz Rīgu, turpina dejot “Rūsiņā”, lai gan nav nemaz tik vienkārši tam atvēlēt laiku.
Elīna “Rūsiņā” dejo kopš 7.klases. Sadraudzēties ar tautiskajām dejām viņu pamudinājis jauniešu deju kolektīva “Līgo” koncerts Gulbenē, īpaši tas, ka šajā kolektīvā dejojis Elīnas brālis. Renārs rūsiņiešiem pievienojies tad, kad mācījies ģimnāzijas 10.klasē, jo ļoti vēlējies piedalīties skolēnu Dziesmu svētkos. Puisis atceras, ka savulaik dejojis tautiskās dejas Galgauskas pamatskolas deju kolektīvā.
Patīk valdošā atmosfēra
Renārs atklāj, ka ļoti patīkot kolektīvā valdošā draudzīgā atmosfēra. “Gatavojoties lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, sestdienās “Rūsiņam” bieži vien ir koncerti, bet pēc koncertiem – balles. Man tās ļoti patīk, jo tad iespējams pamatīgi izdejoties. Visi, kuri dejo tautiskās dejas, prot dejot arī valsi, tāpēc zinu, ka ikviena meitene, kas ir zālē, arī to pratīs,” saka Renārs. Elīna ir vienisprātis ar deju kopas vadītāju Edīti Ķikusti, ka tas cilvēks, kurš dejo, ir skaists. “Manuprāt, dejotāji ir dzīvespriecīgi cilvēki, tādi, kuri paspēj visu. Jo vairāk ir jāpaspēj, jo šķiet, ka netiek izniekots laiks,” pārliecinājusies Elīna. “Man patīk, ka nedēļā visas dienas un vakari ir piepildīti,” apliecina Renārs, kurš labprāt brīvajā laikā uzspēlē volejbolu.
Dejos arī turpmāk
Jaunieši ir pārliecināti, ka arī tad, kad piepulcēsies studentu saimei, noteikti turpinās dejot tautiskās dejas. Elīna apsver iespēju, ka tā varētu jauniešu deju kopa “Līgo”, bet Renārs ir pilns apņēmības, ka vismaz kādu laiku būs uzticīgs “Rūsiņam”. “Deju kolektīvs ir arī lieliska iespēja, lai ar koncertiem apceļotu pasauli un iegūtu jaunus draugus,” saka Elīna. Šobrīd “Rūsiņā” dejo deviņi pāri, kas mēģinājumos pulcējas piektdienu vakaros vai sestdienās. “Mums patīk, ka tie dejotāji, kurus var saukt par “vecajiem”, jo uz mēģinājumiem brauc no Rīgas, visu kompensē ar savu pieredzi. Mēs no viņiem varam daudz ko mācīties,” piebilst Renārs. Kolektīva dalībnieki izturoties draudzīgi pret ikvienu jaunpienācēju, jo nevienam, kas izsakot vēlmi dejot “Rūsiņā”, šis prieks netiekot liegts. Arī atlases konkursa neesot. Esot izlīdzinājusies arī proporcija starp dejotājām meitenēm un puišiem. “Protams, ar puišiem problēmas vienmēr ir lielākas nekā ar meitenēm. Jo mēs dažkārt kavējam mēģinājumu sākumu vai vispār neatnākam, jo tieši tobrīd radušās nozīmīgākas darīšanas,” salīdzina Renārs.
Nostāsts liecina par lāci
“Rūsiņam” ir daudz draugu, kas bieži vien tiek ielūgti ciemos uz kopīgu sadancošanu. Elīna stāsta, ka tas parasti notiekot pirms deju skatēm, lai noslīpētu vienu otru sarežģītāku dejas soli un paraudzītos, ko iemācījušies citi. “Rūsiņa” dejotāji labprāt brauc uz sadančiem pie citiem deju kolektīviem Litenē, Balvos un citur. Cieša draudzība izveidojusies ar jauniešu deju kopu “Gaida” no Preiļiem, deju kopu “Rika” no Balviem un vairākiem pašmāju deju kolektīviem. “Rūsiņa” dalībniekiem pirms katras uzstāšanās esot tradīcija visiem salikt kopā rokas un izrunāt kolektīva nosaukumu. Tas līdzinās it kā nekur nerakstītam sauklim “Visi par vienu un viens par visiem!”. Renārs un Elīna mēģina atcerēties, kā īsti radies kolektīva nosaukums. “Manuprāt, tam ir saistība ar lāci, lai gan īsti nezinu, vai tā ir taisnība. Kādā kolektīva braucienā vadītājai Edītei uzdāvināts neliels lācītis, kas nosaukts par Rūsiņu,” stāsta Renārs.
Kļūmi slēpj ar atraktivitāti
Jaunieši stāsta, ka koncertos nav iespējams iztikt bez kļūmēm un atgadījumiem, kurus atminoties atliekot vienīgi pasmieties. Esot dejots brīvdabas estrādē, kur zem kājām ielūst grīda vai citviet tā pēc lietus pārvērtusies par īstu slidotavu. Arī pārplīsušas bikšu vīles neesot retums. “Atceros gadījumu, kad Gulbenes pilsētas svētkos dejojām tepat centrālajā skvērā. Vienā dejā bija sarežģīts solis un, to izpildot, vienam dejotājam pārplīsa bikses. Deju nepārtrauksi, tāpēc viņš šo soli improvizēja, lai maskētu nelaimi. Man pašam tāda ķibele nav atgadījusies, bet, ja dažkārt esmu kaut ko sajaucis, tad cenšos mākslinieciski un atraktīvi iziet no situācijas,” smejas Renārs. “Ja nav jāuzstājas deju skatē, tad koncertos var kaut ko izsaukties, pamāt zālē sēdošajiem, justies daudz brīvāk,” piebilst Elīna. Esot gadījumi, kad, vadītājai Edītei nezinot, dejotāji sarunājot izmainīt kādu kustību vai soli, lai būtu jautrāk. “Viņa par to uz mums nedusmojas, jo pati ir atvērta dažādiem jauninājumiem un apveltīta ar humora izjūtu,” ievērojusi Elīna. Renārs atzinīgi vērtē vadītājas prasīgumu. “Labāk, lai savējie norāda uz kļūdām, nevis kāds no malas. Īpaši jau tas netiek darīts, jo katrs pats iekšēji pārdzīvo savu kļūdu,” uzskata Renārs.
Nepacietīgi gaida svētkus
Elīna un Renārs ar nepacietību gaida Dziesmu un deju svētkus, nebaidoties no lielās slodzes un neskaitāmajiem mēģinājumiem, jo tās esot izjūtas, kas līdzinoties kosmiskām izjūtām. “Vispirms veiksmīgi jāpiedalās skatē, kur no piecām dejām būs jādejo trīs. Laika nav atlicis daudz, tāpēc cītīgi gatavojamies, daudz kas vēl jāpieslīpē. Būtībā esam gatavi dejot ikvienu deju,” apliecina jaunieši un neslēpj, ka jūtas mazliet satraukti. Runājot par to, cik liela nozīme ir dejas partnerim, Elīna bilst, ka deja nav precības, tāpēc partneri nevar vērtēt pēc deguna. Renārs domā, ka galvenais ir izbaudīt un ļauties dejai. Pārējiem “Rūsiņa” dejotājiem jaunieši novēl: “Lai tā rūta būc!” Savējie novēlējumu sapratīšot.
***
Par “rūsiņu”
Deju kopas “Rūsiņš” vadītāja Edīte Ķikuste par dejošanu: “Tas ir grūts, atbildīgs, arī skaists hobijs. Tas prasa no tevis visu, ja gribi to darīt no sirds. Deju kolektīva vadītājiem ir jābūt fanātiķiem, jo šis darbs nav pietiekami apmaksāts un laikam jau arī nebūs apmaksājams, tāpēc arī dejošana un dziedāšana ir tautas fenomens.”
“Rūsiņš” ir dibināts 1995.gada 26.aprīlī.
Deju kopā šobrīd dejo 9 pāri.
Gulbenes ģimnāzijā izveidots arī “mazais” “Rūsiņš”, kurā dejo skolēni no 7. līdz 9.klasei.
Kolektīvs veiksmīgi startējis deju kopu skatēs ne tikai rajonā, bet arī Rīgā, izcīnot godalgotas vietas. Ir sveicis Rīgu tās 800 gadu jubilejā.
