Maijs ir mēnesis, kas vienmēr sākas ar raganu sabatu jeb salidošanu. Savādi, ka tieši šajā laikā arī es atkal lidoju. Sapnī, protams. Tas tiek skaidrots ar sirds pārsitieniem. Ne vairāk un ne mazāk. Taču no pieredzes zinu – lidot ir patīkami. Kaut vai tikai sapnī! Varbūt tā es neļauju sevi “piespiest pie zemes”? Piemēram, par spīti tam, ka novada pašvaldībā tieši maijā pēkšņi tiku sodīta, liedzot man kā žurnālistei klātienē atrasties deputātu sēdēs un redzēt, kā tās tiek organizētas videokonferences režīmā. Laikam pārāk daudz pamanu, dzirdu un neturu muti? Tas tā – melnais humors. Bet viss ir pārejošs. Beigsies krīze, un… pašvaldība atkal kļūs sabiedrībai atvērta! Jātic tam! Kāpēc runāju par sabatu? Ebreju valodā šā vārda nozīme ir “apstāšanās”. Precīzs raksturojums šim laikam. Mēs visi atrodamies COVID-19 “sabatā”. Vairāk vai mazāk visi esam tādā kā dīkstāvē jau otro mēnesi. Esam nervozāki nekā parasti. Kopš 12.maija ierobežojumi ir kļuvuši maigāki, tomēr tie joprojām ir. Mēs dzīvojam savās mājās savrupu dzīvi, ar radiem un draugiem vairs tikai sazvanāmies, kaimiņiem ejam garām ar līkumu. Kurš nu vēl iet uz darbu, ietur distanci no citiem. Tāpat arī sabiedriskajā transportā vai veikalā. Protams, neizbēgami reizēm nākas kādam paspraukties garām, elpu aizturot. Šis laiks mudina uz daudz ko paskatīties citādi. Saproti, vai ir pasaulē vēl kas svarīgāks par ģimeni?! Cilvēka dzīve taču sākas un beidzas tikai un vienīgi tur. Visas pārējās sociālās saites ir trauslas un nereti vilšanos raisošas. Kaut vai šobrīd, kad pandēmijas laikā saprotam, ka mūsu būvētā ekonomiskā un psihoemocionālā labklājība ir varbūt tikai tāds ziepju burbulis. Kā dzīvot tālāk? Tas ir jautājums, uz kuru atbilde jāmeklē katram pašam. Tieši šomēnes atzīmējām Mātes dienu, Ģimenes dienu. Mans brālēns Juris speciāli Rīgā devās uz COVID-19 analīzēm, lai skaidri zinātu, vai drīkst 10.maijā braukt pie mammas Fainas uz laukiem. Par laimi, bija vesels un brauca! Es šajā dienā devos uz Gulbenes veco kapsētu, lai domās pabūtu kopā ar tur dusošo vecmāmiņu Jefrosiņju un savu mammu Gaļinu. Satiku daudzus paziņas, kuri tāpat kā es arī bija nākuši ciemos pie savām mammām. Bet šodien es savam tētim Jāzepam un dēlam Klāvam mājās cepšu pankūkas. Un man liekas, ka mana sirds atkal atradīsies lidojuma režīmā.
