Viena no COVID -19 krīzes skartajām nozarēm noteikti ir tūrisms. Lai apzinātu jaunas nepieciešamās sadarbības formas, vajadzības un apkopotu idejas tūrisma attīstībai, notikušas jau trīs Gulbenes novada tūrisma uzņēmēju un pakalpojuma sniedzēju tikšanās reizes, informē aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Simona Sniķe.
Tikšanās jūnija pirmajā pusē notika Rankas pagasta atpūtas kompleksā “Lācītes”, Stāmerienas pilī un Gulbenē jauniešu centrā “Bāze”. Pārstāvētas tika dažādas jomas: naktsmītnes, ēdināšanas iestādes, aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzēji, kultūrvēsturiskie objekti, mājražotāji, saimniecības.
“Katrā tikšanās reizē tūrisma uzņēmēji dalījās pieredzē, un pēc tam diskusijā kopā pārrunājām piecas aktuālas tēmas: sadarbība uzņēmējiem savā starpā, sadarbība ar pašvaldību, klientu piesaiste, digitālais mārketings un inovācijas. Guvām arī idejas, kā pilnveidot aģentūras darbību mārketinga jomā. Dažas ieceres plānojam realizēt 2021.gadā,” stāsta S.Sniķe.
Cilvēku pieplūdums atsācies
Uzņēmējus pēc COVID-19 krīzes vairāk satrauc potenciālo klientu plūsma, klientu iespējamā paradumu maiņa – vai klienti izvēlēsies vienas, divu vai vairāku dienu ceļojumus, kur izvēlēsies nakšņot un vai būs aktīvi tūrisma piedāvājuma izmantošanā. Aģentūras direktore atzīst, ka krīzes laiks lielai daļai uzņēmēju ir bijis kā motivators jauniem izaicinājumiem, bet līdztekus tas ir nesis arī finansiālas grūtības. Tās neizbēgami ir bijis bremzējošs faktors jaunu ideju realizēšanai.
SIA “Vecpāpani” valdes priekšsēdētājs Māris Brencis “Dzirkstelei” stāsta, ka uzņēmums pamazām atkopjas no vairāku mēnešu dīkstāves. “COVID krīze izveidoja mums dīkstāvi trīs mēnešu garumā, kad pie mums nebrauca neviens cilvēks, arī mēs baidījāmies doties. Paldies Dievam, tagad viss palēnām ir atsācies. Nupat jau bija pirmā grupa pie mums – no Alojas novada. Pats arī iesaistījos vienā iniciatīvā, kur apmācu jaunos topošos vīndarus. Mums bija pirmā nodarbība Druvienā. Bija sabraukuši laikam 18 cilvēki, bija pat no Madonas. Tad mēģināju stāstīt, kā darinu vīnu, otrā nodarbība notiek pie manis mājās saimniecībā,” stāsta M.Brencis.
“Nedaudz, protams, viss bija apstājies, bet nu turpinām strādāt,” komentē atpūtas kompleksa “Klintis” Jaungulbenē saimniece Santa Kreišmane. “Klintis” turpina piedāvāt naktsmājas, ēdināšanu un pirts pakalpojumus. Cilvēkiem interese par šiem pakalpojumiem ir atgriezusies.
Raitis Melders no SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” norāda, ka katrs uzņēmējs šo krīzes laiku izjutis citādāk. Viņš arī apliecina, ka aktīvā darbība viņa uzņēmumā šovasar atgriežas. “Aktivitāte ir laba. Ļoti aktīvi ir igauņi, kas skatās uz tuvajām ārzemēm, un mēs tieši esam tuvākie un viegli sasniedzami. Var just, ka ģimenēm nu ir apnicis sēdēt mājās, tagad cenšas vairāk ceļot. Pamazām arī tūroperatori jau izrāda interesi un veic rezervācijas apmēram 20-25 cilvēku grupām. Tā ka varam būt tikai priecīgi,” pauž R.Melders.
“Domājam, ka jebkurš šajā krīzē piedzīvoja tādu kā “stop punktu”, jo cilvēki vienkārši pārtrauca ceļot. Ikvienam uzņēmējam bija iespēja vai nu apstāties, vai turpināt. Gribēdams darīt neko vairs nevarēja, jo cilvēki nebrauca apkārt. Mēs izvēlējāmies turpināt! Nu viss ir pārdzīvots, bet ietekmēts bija ikviens,” saka Rankas pagastā esošās kafijas grauzdētavas “Tīrs miers” saimnieki Baiba un Kalvis Lapsiņi. Viņi īsi vēl pirms krīzes izveidoja sadarbību ar Rankas muižu. “Mums grauzdētavas telpa ir maza, tāpēc, ja ir lielāks ceļotāju pulks, piedāvājam ekskursiju Rankas muižā. Pēc tam ir mūsu stāsts par kafijas pupiņas ceļojumu no plantācijas līdz kafijas krūzītei. Tā ir fantastiska iespēja baudīt Rankas muižu autentiskā atmosfērā. Kafijas mums mainās gada laikā nepārtraukti. Āzijas Mjanmas kafija šobrīd ir jaunums. Katra kafijas šķirne garšo citādāk. Kafijas pupiņa ir viena – arabika, bet šķirņu variācijas mainās. Cilvēki sagaršo šīs atšķirības degustācijās, arī skeptiskie, kas saka, ka visas kafijas jau garšo vienādi. Katrs var atrast sev tīkamāko,” stāsta B.Lapsiņa.
Kas uztrauc uzņēmējus?
Vēl tūrisma uzņēmējiem ļoti būtisks ir pašvaldības atbalsts infrastruktūras sakārtošanā, labiekārtošanas darbu veikšanā, kas ir svarīgi faktori apmeklētāju piesaistei.
S.Sniķe uzsver, ka pašvaldība ir gatava atbalstīt un iesaistīties tūrisma nozares sekmēšanā. “No pašvaldības puses tā ir infrastruktūras sakārtošana, lai radītu pievilcīgu vidi jaunas uzņēmējdarbības attīstīšanai, informācijas norāžu atjaunošana, jaunu izgatavošana, Gulbenes novada popularizēšana dažādos mārketinga kanālos, jaunu sadarbības formu veidošana, lai veicinātu tūristu plūsmu. Nepieciešams arī nepārtraukti sekot līdzi novitātēm, ar vienotu tēlu iet uz priekšu un būt pamanāmiem. Gulbenes novadam ir ar ko lepoties tūrisma jomā,” uzsver S.Sniķe.
“Mans priekšlikums bija, ka aģentūrai vajadzētu tieši uzrunāt pašvaldības darbiniekus. Pie mums ir ļoti maz bijuši no pašvaldības. Ja informācijas centrs veidotu maršrutus, piemēram, vienā reizē Rankā, citā – citā pagastā, mums tad būtu ienākums no tā. Cilvēki, kas dzīvo pilsētā, tā varētu uzzināt, ar ko nodarbojamies. Velti cerēt, ka ārzemnieki pie mums brauks, ne tikai vīrusa laika ierobežojumu dēļ. Varbūt šī ir utopija, tomēr tas varētu strādāt,” uzskata SIA “Vecpāpani” valdes priekšsēdētājs M.Brencis.
B.Lapsiņa atzīst, ka uzņēmējiem noteikti šādi kopā ir jārunā arī par to, kas, iespējams, katrā uzņēmumā vai vietā ir mainījies pēc COVID-19 krīzes, lai var informēt arī savus klientus. “Gulbenes novads ir izveidojis bukletu, bet tur informācija par uzņēmumiem ir diezgan šaura. Tiek darīts daudz vairāk, nekā tur aprakstīts. Varbūt katram uzņēmējam ir arī iespēja savu bukletu izveidot, ko var aplūkot un iepazīt pagastā: pie tevis atbrauc uz pasākumu, uzreiz meklē naktsmītnes un ko citu. Cilvēkus vienmēr interesē, ko vēl var apmeklēt, – katram jau savas intereses, un tad mēs varētu pastāstīt plašāk,” kafijas grauzdētavas “Tīrs miers” saimnieki.
Savstarpējā sadarbība dod iespējas
Novada tūrisma nozares uzņēmēji pauduši nepieciešamību savstarpēji sadarboties, jo tas dotu lielākas iespējas spēcīgi virzīties uz priekšu un attīstīties. Vienisprātis uzņēmēji bijuši par to, ka ir jāreklamē savā tūrisma uzņēmumā vai objektā citi. “Bija gandarījums, ka cits citā ieklausījās. Izskanēja arī piedāvājumi, piemēram, izveidot kopīgu reklāmas video, kopīgu drukas materiālu, kurā apvienojušies vairāki sadarbības partneri. Katrā ziņā sadarbības nepieciešamība ir ļoti būtiska, it īpaši pēc piedzīvotā tūrisma nozarē šī gada pavasarī. Ir gandarījums par uzņēmēju izrādīto interesi jau par konkrētām sadarbības iespējām – velo tūrismu, aktīvo dabas tūrismu, kultūrvēsturisko mantojumu, mājražošanu. Piemēram, esam saņēmuši uzaicinājumu no kāda tūrisma objekta, lai veiktu tādu kā tūrisma auditu un pārrunātu attīstības virzienus,” stāsta S.Sniķe.
R.Melders piekrīt, ka pašvaldības iesaiste tūrisma nozares atbalstīšanā ir svarīga. “Tas bija apsveicami no jaunās vadības puses organizēt šādas tikšanās. Ja paskatās ģeogrāfiski, tad novads tūrisma ziņā ir vairāk sadalījies – Rankas puse ar viesu mājām un mājražotājiem, tad ir Gulbene, tuvējais piepilsētas reģions, tad ir Stāmeriena un Litene. Mēs cenšamies ar visiem draudzēties. Jau vairākus gadus organizējam tematiskos braucienus un iesaistām gan vīndarus, gan siera sējējus, gan maizes cepējus. Varbūt vien ikdienas skrējienā tūrisma uzņēmējiem nepietiek laika piezvanīt kolēģiem, pajautāt, kā sokas. Tad, kad tūrisma plūsma ir aktīva, tad visam nepietiek laika, jo ir jāuzņem viesi ar maksimālu kvalitāti un pozitīvu attieksmi. Pietrūkst spēka un laika komunicēt savā starpā,” analizē R.Melders.
Tikšanās reizē “Bāzē” piedalījās arī S.Kreišmane. “Šāda tikšanās bija vērtīga un arī formāts bija labs, jo varēja izteikties. Grupu darbs bija interesanti noorganizēts, jo tajā varējām domāt par jaunām iespējām, ko vēl mēs varētu izdomāt novadā tūrisma jomā. Interesanta man likās izskanējusī ideja par savu meža parku Gulbenē. Balvos, Alūksnē ir ezeri, bet mums ir parki un meži. Tas ir mūsu resurss, ko varam izmantot, tā piesaistot tos, kam patīk staigāt, skriet. Varbūt kokos kādas trases izveidot,” vērtē S.Kreišmane. Viņa arī piekrīt, ka savstarpējā sadarbība un informācijas aprite ir būtiska. “Man arī nupat zvanīja no Rīgas puses ceļotāji, viņi gribēs pie mums palikt, bet jautāja, ko vēl var apskatīties. Man vajag zināt, ko es labu šiem cilvēkiem varu ieteikt.”
