Gulbenē Svētās Terēzes relikvijas jeb mirstīgās atliekas kristieši sagaidīs, līdzi nesot baltas rozes.
Gulbenē Svētās Terēzes relikvijas jeb mirstīgās atliekas kristieši sagaidīs, līdzi nesot baltas rozes. Gulbenes katoļu draudzē laikraksts uzzināja, ka 16.jūlijā pulksten 17.30 Svētās Terēzes relikvijas, kuras vedīs no Aglonas, sagaidīs Gulbenē, Vidus un Bērzu ielas krustojumā.
Relikvijas – 132 kilogramus smago šķirstu -, kas rotāts dārgmetāliem, uz pleciem līdz baznīcai aptuveni puskilometru nesīs seši vīri reizē ar kristiešu procesiju. Par relikviju un gājēju drošību rūpēsies policija.
Pulksten 18.15 baznīcā notiks vakara lūgšana Svētās Terēzes godam, pulksten 19.00 būs svēta mise un pēc tam notiks Svētās Terēzes rožu svētīšana un individuālas lūgšanas. Priesteris Vjačeslavs Bogdanovs saka, ka kristieši pēc senas tradīcijas nes rozes – baltas un citās krāsās -, liekot tās pie šķirsta, kurā atrodas Svētās relikvijas. Pēc šo rožu svētīšanas ticīgie ziedus nesīs mājās kā īpašu svētību.
V.Bogdanovs uzsver, ka Svētās Terēzes relikvijas Gulbenē būs nedēļu pirms Pilsētas svētkiem. “Tā ir īpaša svētība, pagodinājums pilsētai un tās iedzīvotājiem. Notiek arī brīnumi, lūdzēju dziedināšana, taču tas ir atkarīgs no katra konkrētā cilvēka – viņa ticības spēka. Aicināti uz lūgšanām ir visi neatkarīgi no piederības kristīgajai konfesijai un tā – ir vai nav cilvēks kristīts,” saka priesteris.
Gulbenes katoļu baznīca būs atvērta lūdzējiem līdz vēlai nakts stundai. Nākamajā dienā, 17.jūlijā, pulksten 9.30 notiks rožukroņa lūgšana pie Svētās Terēzes relikvijām. Pulksten 11.00 sāksies svētā mise un atvadīšanās no relikvijām ceļā uz Alūksni.
No 1. līdz 19.jūlijam Latvijā atrodas svētās Terēzes no Lizjē relikvijas. Svētās Terēzes relikviju šķirstu pavada bīskaps no Lizjē Gī Gošē un klostermāsa Monika – Marija. Svētceļojuma maršruts Latvijā ietver Liepāju, Ventspili, Talsus, Kuldīgu, Saldu, Jelgavu, Bausku, Dobeli, Tukumu, Rīgu, Ikšķili, Ogri, Lielvārdi, Aizkraukli. Latgales pusē relikvijas apciemos Daugavpili, Rēzekni, Latvijas svētvietu Aglonu. Vēlāk tās sekos uz Gulbeni, Alūksni, Cesvaini, Madonas slimnīcu un Siguldu. 19.jūlijā Siguldā relikvijām pakaļ atbrauks pārstāvji no Igaunijas, un tad tās dosies uz Tartu. Igaunijā tad arī noslēgsies svēto relikviju ceļojums Baltijas valstīs.
Marija Franciska Terēze Martina piedzima 1873.gada 2.janvārī Alansonā, Normandijā. Meitene pāragri zaudēja māti. 14 gadu vecumā Terēze lūdza, lai viņu uzņem Karmelītu ordenī. Pēc gada tas notika. Jau tad viņa nesa sevī nāvīgas slimības iedīgļus. Tikai deviņus gadus šī trauslā meitene pavadīja pie karmelītēm. Pēc garas, sāpju pilnas un klusā pacietībā panestas slimības Dievs viņu pieņēma pie sevis mūžībā. Terēze mira 1897.gada 30.septembrī. Mazajā Lizjē kapsētā uz viņas kapa krusta lasāms uzraksts: “Visu savu dzīvi Debesīs es gribu veltīt, lai darītu labu zemes virsū.”
1925.gada 17.maijā pāvests Pijs XI izsludina Terēzi no Bērna Jēzus par svēto. Pāvests viņu nosauca par lielāko mūslaiku svēto. Viņas vēsts katram ir “mazais ceļš”. Evaņģēlija ceļš ir nākt pie Dieva tukšām rokām pilnīgā paļāvībā uz viņa žēlsirdību, nevis uzskaitot savus panākumus.
