Stāmerienas pagasta Kalnienā zemnieku saimniecībā “Puķukalni” piekto gadu nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību – audzē avenes un mazās pupiņas.
Stāmerienas pagasta Kalnienā zemnieku saimniecībā “Puķukalni” piekto gadu nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību – audzē avenes un mazās pupiņas. Lai gan saimnieki par lielu peļņu vēl nerunā, viņi ir pārliecināti, ka aveņu audzēšanai lemts kļūt par izdevīgu biznesu.
“Audzēt avenes ir mans sapnis, kas lolots desmit gadus, šajā laikā izlasot daudz literatūras, lai iespējami vairāk uzzinātu par avenāju kopšanu, šķirnēm, ogu uzglabāšanas un realizācijas iespējām,” stāsta saimniece Mārīte Kareļkova.
Saimniecības īpašumā ir apmēram 100 hektāru zemes, bet papildus tiem pieci hektāri ir nomas zeme, kurā avenes aug piekto gadu, bet ogu ražas ieguve sākusies pirms trīs gadiem.
“Nomātās platības ir piemērotas aveņu audzēšanai, jo tās atrodas krūmu aizsegā, kur stādījumi ir pasargāti no vēja. Klajš lauks avenēm, īpaši ziemā, nav labvēlīgs. Šobrīd ir 4,5 hektāri avenāju stādījumu. Perspektīvā tie varētu palielināties vēl par vienu hektāru,” rēķina Mārīte un stāsta, ka šogad ogas galvenokārt ražo viens lauks, jo otrā pavasarī avenāji apgriezti, lai tiem veidotos atvases. Arī aizvadītā ziema ogulājiem nav bijusi labvēlīga, jo salā cietušas trīs aveņu šķirnes. Daudz laika saimnieki patērē retinot avenājus un izgriežot vecos dzinumus, bet, veidojot jaunu stādījumu platību, rīko talku.
“Audzējam astoņas aveņu šķirnes, kas cita no citas atšķiras ar salizturību, garšas īpatnībām, ražošanas ilgumu. Piemēram, šķirnei ‘Otava’ ir veselīgi avenāji, bet ogu raža ienākas un beidzas pusotras nedēļas laikā, bet ‘Veten’ šķirne ir ilgražojoša. Kad nolēmām nodarboties ar aveņu audzēšanu, dibinājām kontaktus ar pieredzējušiem audzētājiem un nejauši iepazināmies ar Jāni Zilveri. Viņš mums palīdzēja sarūpēt aveņu meristēmu stādus no Igaunijas, Ogres un zemnieku saimniecības “Līventi”. Šobrīd modē nāk ilgražojošās aveņu šķirnes, kad ogas iespējams vākt divus mēnešus,” stāsta Mārīte.
Aveņu stādījumus “Puķukalnu” saimnieki aprūpē pašu spēkiem, darbā iesaistot bērnus un brāļa ģimeni. Lielākās problēmas esot tad, kad ienākas ogu raža, jo galvenokārt pašu spēkiem ir jānolasa arī tās. Daudzi cilvēki ierodas aveņu laukā, lai savām vajadzībām lasītu ogas un, protams, par tām samaksātu, tomēr Mārīte labprātāk avenes atbilstoši pieprasījumam lasa pati, jo ne visi prot būt rūpīgi lasītāji. Ogas saimniecība realizē Siguldā, kur noslēgts līgums ar firmu “Furšets”.
Šogad atbalstu guvis arī zemnieku saimniecības “Puķukalni” SAPARD projekts netradicionālās lauksaimniecības attīstībai. Par piešķirtajiem līdzekļiem jau iegādāts pļāvējs – mulčētājs ar kura palīdzību daudz ātrāk būs iespējams izpļaut avenāju rindstarpas. Līdz šim tās izpļautas ar krūmgriezi. Iecerēts iegādāties traktoru “Zetor”, sējmašīnu, arklu un kultivatoru, lai iekoptu platības jaunu stādījumu veidošanai un nedaudz pievērstos graudaugu un rapša audzēšanai.
M.Kareļkova stāsta, ka jau vairākus gadus audzē arī mazās pupiņas, kas, izrādās, ir pieprasītas tirgū. Pavasarī hektāra apsēšanai saimniecībā izmanto sējmašīnu. Saimniece rēķina, ka jāpaciešas vēl pāris gadus, lai pūles, iekopjot stādījumus, nestu peļņu, kas šobrīd jāizdod par minerālmēslu un ķimikāliju iegādi.
“Diemžēl neiztiekam bez avenāju miglošanas, jo tā vēlāk pasargā ogas no tārpiem, kas raksturīgi meža avenēm. Miglojam tikai vienu trešo daļu no vēlamā daudzuma, jo apzināmies, ka arī pašiem avenes ir jāēd, tāpēc, kamēr vien varēsim, centīsimies izvairīties no pārmērīgas ķimikāliju lietošanas. Lai pasargātu ogulājus no izsalšanas, dažādām slimībām un iegūtu lielāku ogu ražu, regulāri tos mēslojam,” stāsta Mārīte un atzīst, ka saimniecībā daudz domā par to, kā ieekonomēt līdzekļus, tāpēc grāmatu gudrības aizstāj ar pašu racionalizatoriskiem izgudrojumiem.
Vaicāta, kuras avenes garšīgākas – dārza vai meža, saimniece bilst, ka aromātiskākas un garšīgākas ir meža avenes, tomēr pēc tām uz mežu neejot. Ogas Mārītes ģimene arī ziemā patērē svaigas, jo tagad tās sasaldē.
