SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” Beļavas pagasta Letēs ar katru gadu palielinās sudrablapsu un polārlapsu skaits, kā arī rastas veiksmīgas lapsu ādu realizācijas iespējas.
SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” Beļavas pagasta Letēs ar katru gadu palielinās sudrablapsu un polārlapsu skaits, kā arī rastas veiksmīgas lapsu ādu realizācijas iespējas.
“No 2000.gada maija zvērkopības saimniecība kļuvusi par sabiedrību ar ierobežotu atbildību atbilstoši pagaidām vēl neapstiprinātajā “Komerclikumā” iekļautajām prasībām, kas paredz, ka nevarēs pastāvēt kooperatīvās sabiedrības,” stāsta SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” direktore Vaira Vērse.
V.Vērse stāsta, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu saimniecībā palielinot vaislas lapsu skaitu, par 2,5 tūkstošiem pieaudzis arī kucēnu skaits. Šobrīd zvērkopības saimniecībā ir 7375 kucēni. No tiem 4463 ir polārlapsu, bet 2912 sudrablapsu kucēni. Vaislas zvēru pamatsastāvs ir 1877 lapsas.
“2000.gadā vaislas zvērus iepirkām Lietuvā, tos iepirksim arī šogad un nākamgad, jo mērķis ir iegūt no desmit līdz 12 tūkstošiem kucēnu,” stāsta V.Vērse. Viņa skaidro, ka vieglāk audzēt polārlapsas, jo tām ir lielāks kucēnu metiens un pieticība gaļas izvēlē.
“Šobrīd lielākā problēma ir gaļas, galvenokārt subproduktu, sagāde lapsām. Dzīvniekiem izbarojam no Igaunijas ievestas saldētās zivis un no Dānijas ievestos subproduktus, jo tikai gaļas iegāde ir dārga. Zivis vedam arī no Salacgrīvas,” stāsta direktore. Dienā lapsām izēdina trīs tonnas zivju, tonnu subproduktu un miltus, kas iegūti no Litenes pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” zemnieku izaudzētajiem graudiem.
“Mums izveidojusies veiksmīga sadarbība ar “Klēts” vadītāju Veroniku Teterovsku. Drīzumā slēgsim līgumus ar Litenes zemniekiem par graudu iepirkšanu,” vērtē V.Vērse.
Oktobra nogalē un novembra sākumā saimniecībā sāksies lapsu ādu ieguve. Direktore ar prieku stāsta, ka veiksmīgi izdevies realizēt piecus tūkstošus polārlapsu un sudrablapsu ādu. Noliktavā šobrīd ir tikai apmēram simts ādas.
“Ādas realizējam galvenokārt Krievijas tirgū, kur divus gadus veiksmīgi sadarbojamies ar kādu Krievijas firmu. Tās pārstāvji atbrauc pie mums, novērtē ādas un nosaka cenu. Veidojas cenu konkurss, jo uzskatām, ka produkcija realizējama tam, kas vairāk maksā. Mums ir būtisks pircēju skaits – jo vairāk, jo labāk. Varam izvēlēties,” saka V.Vērse. Viņa atceras laiku, kad ādas realizētas itāļiem un zviedriem, bet viņi ādas iegādājušies par nelielu cenu. Nelielu ādu daudzumu pārdod arī vietējā tirgū.
Vērtējot zvērkopības saimniecības materiāli tehnisko bāzi, direktore atzīst, ka tā ir novecojusi, tāpēc materiālo iespēju robežās strādās pie tās sakārtošanas un uzlabošanas.
“2002.gadā iecerēts saldētavas kapitālais remonts vai pat jaunas saldētavas celtniecība, jo, rēķinot izdevumus, uzcelt jaunu gandrīz būs lētāk nekā uzlabot veco. Visu noteiks, cik veiksmīgi šoruden realizēsim ādas. Šobrīd apzinām dažādu saldētavu iekārtu ražotājfrmu piedāvājumu, lai izvēlētos labāko,” stāsta V.Vērse. Saimniecībā intensīvi atjauno arī sprostus lapsām, kas desmit gadu laikā ir nolietojušies. Šogad būs divi simti jaunu sprostu, kurus novietos uz izturīgiem betona stabiem, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem koka balstiem ir izturīgāki.
“Cenšamies visu veidot pamatīgāk, lai izdevumi attaisnotos,” uzskata direktore. Viņa stāsta, ka zvērkopības saimniecībā šobrīd strādā 32 strādnieki, kā arī tiek pieņemti palīgi darbam lielāko darbu sezonā. Saimniecībai paplašinoties, palielināsies arī strādnieku skaits.
